Premjers: Pretendēt uz VID vadītāja posteni varētu arī pašreizējā dienesta vadība
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) mudina konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu pieteikties arī pašreizējo faktisko dienesta vadību.
Premjers šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” uzsvēra, ka kopš pēdējās VID ģenerāldirektores Ilzes Cīrules nāves dienesta, darba rezultāti nav pasliktinājušies, kas nozīmē, ka konkursā varētu pieteikties arī pašreizējā šī amata pienākumu izpildītāja VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.
Lai arī Kučinskis uzsvēra, ka “tieši neaicina” VID pašreizējo vadītāju pieteikties konkursam un tā ir katra paša izšķiršanās, viņš tomēr atzina, ka velētos, lai konkursā pretendē arī cilvēki no dienesta vidus, ne tikai “zvaigznes” no privāta sektora.
“Latiņa ir uzstādīta ļoti augsti, mēs nevaram nolaist to zemāk; novērtēju arī Pelēkās kundzes [veikumu], es domāju arī viņa var piedalīties konkursā,” izteicās premjers.
Vienlaikus viņš gan bija skeptisks, ka varētu būt daudz pretendentu no privātā sektora, jo esot skaidrs, ka jaunajam ģenerāldirektoram sākumā būs jāsaņem daudzi stipri “sitieni” no tiem, kuri negrib spēcīgu VID.
Kā zināms, 17. augustā Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam. Pretendenti var pieteikties līdz 14. septembrim.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Komisiju veido: Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja Ieva Tetere. Tāpat arī pretendentu atlases procesā piedalīsies neatkarīgi novērotāji, kas tiks noteikti konkursa gaitā. Konkursa komisija sadarbosies arī ar drošības iestādēm.
Foto: VID
Vēl par tēmu:
Pētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk