• Tweet

Lai nepilsoņu bērni kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņu vecākiem būs jāapņemas palīdzēt savām atvasēm apgūt latviešu valodu, turklāt šī apņemšanās jāapliecina ar parakstu.

Šādus strīdīgi vērtētos grozījumus Pilsonības likumā pirmdien apstiprināja Saeimas Juridiskās komisijas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija. Starptautisko tiesību speciālistu peltā norma noteic, ka, «iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni [..], bērna vecāks apliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai».

Likuma prasība tiks attiecināta uz bērniem, kuri Latvijā dzimuši pēc 1991. gada augusta un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, un kuri pirms tam visi bijuši bezvalstnieki vai nepilsoņi.

Diskusijas par šo normu izraisīja apstāklis, ka pagaidām tā tiek attiecināta tikai uz tiem nepilsoņiem, kas šeit dzimuši un uzauguši, un uz citiem Latvijas pilsonības pretendentiem tā netiek attiecināta. Tāpēc Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže vērsa Saeimas deputātu uzmanību uz nepieciešamību šo normu paredzēt arī citiem pilsonības pretendentiem – gan trimdā dzīvojušajiem latviešiem, gan tiem, kuri uz pilsoņa statusu pretendē naturalizācijas ceļā, gan citos gadījumos. Pretējā gadījumā parlamentāriešu iecerētā likuma prasība būšot pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un būs diskriminējoša.

Ārlietu ministrijas eksperte arī uzskata, ka, pat iedzīvinot šādu normu praksē, valsts to nespēs aizstāvēt starptautisko tiesību jomā un likumā pieprasītā apliecinājuma neparakstīšana nedos juridisku pamatu atteikt bērnam piešķirt pilsonību.

Ministrijas ekspertes viedoklim nepiekrita viens no Saeimas pieredzējušākajiem juristiem – bijušais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL!TB/LNNK) – un Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne (Vienotība). Parlamentā ievēlētie juristi uzskata, ka, vecākam neparakstot apņemšanos audzināt savu bērnu latviskā garā, valstij tomēr būs tiesības nepiešķirt viņam pilsonību. Tiesa, gadījumā, ja vecāki ar parakstu apliecināto solījumu nepildīs, valstij nebūs instrumentu, lai sodītu dotā solījuma nepildītāju.

Atsaucoties uz šo aspektu, opozīcijā esošais Boriss Cilevičs (Saskaņas centrs) un Reformu partiju pārstāvošais Valdis Liepiņš aicināja šo normu likumā nesaglabāt, jo juridiski nesaistoša regulējuma noteikšana samazinot normatīvo aktu kvalitāti un devalvē Pilsonības likuma grozīšanas procesu. V. Liepiņš vēl pieļāva iespēju, ka varētu noteikt citādu formulējumu, kādam ir jābūt apliecinājuma saturam.

Apakškomisija iepriekš jau bija atbalstījusi minētās normas saglabāšanu, tomēr šodien lemt par tās svītrošanu rosināja V. Liepiņš un komisijas sekretāre Inese LībiņaEgnere (RP). Līdz ar viņiem par šā regulējuma svītrošanu no Pilsonības likuma balsoja arī B. Cilevičs.

Pret svītrošanu balsoja pieci parlamentārieši – Dz. Rasnačs, I. Čepāne un Ingmārs Čaklais (Vienotība), neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks un Ilmārs Latkovskis (VL!TB/LNNK).

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis