• Tweet

Cīņa ar kukuļdevējiem un kukuļņēmējiem ir viens no efektīvākajiem veidiem arī cīņai ar korupciju policijā, valstī, un sabiedrībā kopumā. Ceļu satiksme ir tā joma, kurā cilvēks ar policijas darbinieku sastopas visbiežāk, līdz ar to potenciāli augstāks arī korupcijas riska līmenis, tāpēc korupcijas izskaušana ceļu satiksmē ir viena no Valsts policijas (VP) prioritātēm.

Pagājušā gada nogalē valstī sāka darboties fotoradari, kuru loma korupcijas risku mazināšanā ir būtiska, jo tiek izslēgts cilvēciskais faktors. Tāpat policija pastiprināti kontrolē arī kukuļdevējus un kukuļņēmējus. Šāda veida darījumi ir divpusēji un atbildība paredzēta abām pusēm – gan devēji, gan ņēmēji ir krimināli sodāmi. Taču jāatgādina, ka gadījumā, ja kukuļdevējs iesniedz iesniegumu par kukuļņēmēju, viņš tiek atbrīvots no kriminālatbildības.

Agrāk lielāka uzmanība tika pievērsta tieši ņēmēju pusei, taču, analizējot koruptīvos riskus un citus apstākļus, pastiprināti tiek strādāts arī uz kukuļdevējiem. To labi ilustrē arī šī gada policijas darba rezultāti – pirmajos piecos mēnešos kukuļdevēju skaits ceļu satiksmē sasniedzis visa 2011.gada kopskaitu. Šogad līdz 30.maijam ceļu satiksmē bijuši 43 kukuļdošanas gadījumi. Savukārt, visā pagājušajā gadā kopā bijis tikai par vienu gadījumu vairāk – 44.

Kukuļņemšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ievērojami mazinājies – šogad līdz šim brīdim kukuļņemšana ceļu satiksmē konstatēta vienā gadījumā (iesaistīti divi policisti), bet pērn visā gadā kopā bijuši desmit gadījumi.

Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem likumā paredzēta kriminālatbildība. Par kukuļa došanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām (KL 323.panta 1.daļa)

Savukārt, par kukuļņemšanu piemērojamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā (KL 323.panta 2.daļa).

Avots: nra.lv