Plānots saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību pašnodarbinātajiem
Saeima ceturtdien, 7.oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz pašnodarbinātām personām arī nākamgad saglabāt līdzšinējo sociālās apdrošināšanas kārtību.
Iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, ko veic visi pašnodarbinātie, paredzēts saglabāt 10 procentu apmērā no ienākuma arī nākamgad. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, 10 procenti pensiju apdrošināšanai no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma būs jāveic vienu reizi gadā, paredz grozījumi.
Pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi būs nelieli, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic, ja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs iesniegta ceturkšņa ienākumu vai gada ienākumu prognoze. Tiem, kuri prognozi VID nebūs iesnieguši, būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no faktisko ienākumu un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības.
Savukārt tiem, kuru ienākums mēnesī sasniegs vai pārsniegs minimālo algu, tāpat kā līdz šim būs jāveic obligātās iemaksas patlaban noteikto 31,07 procentu apmērā no brīvi izraudzīta iemaksu objekta, kas nav mazāks par minimālo algu mēnesī. Tāpat būs arī jāmaksā 10 procenti pensiju apdrošināšanai no izvēlētā iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
Minimālās obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem reizi ceturksnī aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un par to informēs VID. Informāciju par aprēķinātajām minimālajām iemaksām pašnodarbinātie no VID saņems elektroniskās deklarēšanas sistēmā un obligātās iemaksas varēs veikt avansā. Savukārt minimālo obligāto iemaksu aprēķinu par iepriekšējo kalendāro gadu pašnodarbinātie saņems līdz 20.martam, un iemaksas būs jāveic līdz 23.jūnijam.
Patlaban noteiktā pašnodarbināto sociālās apdrošināšanas kārtība ir spēkā līdz šī gada beigām, un likuma grozījumi rosināti, lai to saglabātu arī nākamgad, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi par likumprojekta virzību atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Saeimas sēdē jāskata vēl divos lasījumos.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk