• Tweet

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, plānots noteikt minimāli pieļaujamo bērnu skaitu klasē. To paredz apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā, kas ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktais pētījums laika periodā no 2003. – 2012.gadam liecina, ka izglītības iestādēs lauku reģionos skolēnu mācību sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem citās Latvijas teritorijās. Tādējādi pastāv risks šiem izglītojamajiem iegūt zemākas kvalitātes izglītību, salīdzinot ar to, ko var iegūt citās izglītības iestādēs, piemēram, novadu pilsētās, kur ir pieejami gan augstvērtīgi pedagogi, gan nodrošināta materiāltehniskā bāze. Minimāli pieļaujamo bērnu skaita klasē noteikšanā tiks ņemts vērā apmaksājamo stundu skaits, pedagoga slodze, normētā skolēna un pedagoga proporcija novados un pilsētas un vidējās izglītības pakāpes koeficients. Minētos noteikumus Ministru kabinets izdos līdz 2018.gada 31.augustam un tajos plānots ietvert ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divus gadus ilgu pārejas periodu regulējuma ieviešanai.

Jau tuvākajā laikā ministrija iepazīstinās sabiedrību ar Latvijas skolu tīkla pētījuma rezultātiem vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstībai. Pētījums palīdzēs risināt izglītības politikā noteikto virsmērķu īstenošanu, paaugstināt izglītības kvalitāti, izveidot efektīvu pārvaldības un finansēšanas sistēmu, līdztekus kompleksi risinot arī skolu tīkla attīstības un pieejamības, kā arī modernas mācību vides izveides un nodrošināšanas jautājumus.

Ministrija paredzējusi sociālā atbalsta programmu tiem pirmspensijas vecuma pedagogiem, kuriem līdz vecuma pensijas sasniegšanai būs palikuši ne vairāk kā trīs gadi un kuriem būs grūtības atrast darbu citā izglītības iestādē. Sociālā atbalsta maksimālais apjoms paredzēts sešu mēnešu pedagoga vidējās izpeļņas apmērā, veicot vienreizēju izmaksu trīs mēnešu apmērā un, sākot ar ceturto mēnesi, vēl trīs mēnešus, veicot izmaksu katru mēnesi. Ministrija līdz šim jau ir nodrošinājusi iespēju pedagogiem par valsts budžeta līdzekļiem iegūt papildu kvalifikāciju darbam citā izglītības pakāpē vai pasniegt kādu citu mācību priekšmetu. Sākot no 2014.gada, šādu iespēju katru gadu izmantojuši vidēji 3000 pedagogu.

Tāpat valdības atbalstītie grozījumi nosaka, ka turpmāk internātskolu un speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas segs izglītības iestādes dibinātājs. Ministrija uzskata, ka jāveicina internātskolu audzēkņiem izglītības iegūšana citās izglītības iestādēs, kas īsteno attiecīgas izglītības programmas un nodrošina internātu. Tas ļautu novērst bērnu izolāciju internātskolu vidē, savukārt resursu efektīva pārvaldība varētu stiprināt izglītības iestāžu kapacitāti. Plānots, ka pašvaldības, kuru padotībā ir internātskolas, līdz 2018. gada 28. februārim pieņem lēmumu, kas paredz internātskolu likvidācijas, reorganizācijas vai iekšējās reorganizācijas pabeigšanu ne vēlāk kā 2018. gada 31. augustā.

Lai valdībā atbalstītie Izglītības likuma grozījumi stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimai.