• Tweet

Sešu gadu laikā piena vidējā cena veikalā sadārdzinājusies par 28 procentiem. Diemžēl nākotnē, pat neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju zemo pirktspēju, pēc piena pārstrādes uzņēmumu un tirgotāju prognozēm, piens un tā produkti veikalos maksās vēl dārgāk.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aplēses liecina, ka kopš 2007. gada, kad piena nozarei bija tikpat labvēlīgi apstākļi kā šobrīd, piena litra cena veikalā pieaugusi par 13 santīmiem jeb 28%, taču zemniekiem par pienu šobrīd maksā vidēji tikai par 0,4 santīmiem litrā vairāk nekā 2007. gadā.

«Piena litra cena veikalā pieaugusi vidēji no 46 santīmiem 2007. gadā līdz vidēji 59 santīmiem šobrīd. Daļu no cenas pieauguma ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa kāpums apmēram par trim santīmiem. Kam tikuši pārējie desmit santīmi, ja mazajiem un vidējiem saimniekiem iepirkuma cena nav būtiski mainījusies? Gribētos uzsvērt, ka izmaksas visiem ražošanas posmiem kāpušas vienādi – gan zemniekam, gan pārstrādei, iespējams, arī veikaliem,» norādīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) paziņoja par neizbēgamu cenu pieaugumu par 6–8%, ko diktē ne tikai izejvielu cenu pieaugums, bet arī lielveikalu uzcenojums līdz pat 45%. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) pēc šā paziņojuma izplatīšanas vērsās Konkurences padomē, prasot izvērtēt piena pārstrādātāju rīcības likumību, jo uzskata, ka šāds paziņojums «bruģē ceļu cenu kāpumam visā industrijā».

Vakar nemierniekus pie viena sarunu galda sēdināja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura uzskata, ka iespējams panākt, lai veikalos būtu vairāk Latvijā ražotu preču, lai to cenas būtu pircējiem pieņemamas un lai zemnieki varētu izdzīvot. Vakar gan neviena no konfliktā iesaistītajām pusēm neapsolīja, ka samazinās savu uzcenojumu vai nāks otrai pusei pretī savādākā veidā, bet vienojās, ka «konstruktīvās sarunās turpināsim risināt šo problēmu». Abas puses gan bija vienisprātis par piena cenu kāpumu. «Mēs esam saņēmuši daudz signālu no uzņēmumiem, ka pusgadu nav iespējams risināt konstruktīvas sarunas ar tirgotājiem par cenu politiku. Līdz ar to bijām spiesti spert attiecīgus soļus un paziņot par neizbēgamo cenu kāpumu par 6–8%,» sacīja LPCS vadītājs Jānis Šolks. Arī LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis atzina, ka cenu kāpums piena nozarē gaidāms, taču, viņaprāt, tas nepārsniegs piecus procentus.

N. Krūzītis Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd lielveikalos vietējo piena produktu īpatsvars svārstās no 70 līdz 80% un pēdējos gados tas ir palielinājies. Pēc viņa teiktā, šobrīd lielākā problēma ir iedzīvotāju zemā pirktspēja un nedraudzīgā nodokļu politika. «Šobrīd vidējā pirkuma vērtība ir mazāka nekā pieci lati, un tas ir krietni mazāk nekā iepriekš,» skaidroja N. Krūzītis.

Tajā pašā laikā zemnieki no piena cenu kāpuma veikalā, visticamāk, neiegūs tikpat kā neko, par ko liecina iepriekšējā pieredze. Atšķirībā no pārstrādātājiem un tirgotājiem zemniekiem ir bijis jāsamazina ražošanas izmaksas, tas ir, jāsaimnieko efektīvāk, lai viņi vispār varētu izdzīvot. Pēc LLKC aprēķiniem, piena iepirkuma cenas joprojām nenosedz visas ražošanas izmaksas, līdz ar to piena nozare lielā mērā ir atkarīga no atbalsta maksājumiem.

«Piena ražošanas pašizmaksa kopš 2007. gada samazinājās no 23,8 līdz 21,5 santīmiem uz kilogramu piena. Šo saimniecību bilanci notur tikai ieņēmumi no atbalsta, kas pakāpies no 6,9 santīmiem, pārrēķinot uz vienu saražoto piena kilogramu 2007. gadā, līdz 7,2 santīmiem 2011. gadā, kā arī ieņēmumi no bullīšu un brāķēto govju pārdošanas – vidēji trīs santīmi, pārrēķinot uz vienu kilogramu piena,» skaidroja M. Cimermanis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban piena iepirkuma cena atgriezusies pirmskrīzes līmenī, bet tā joprojām neapmierina daudzus mazo un vidējo saimniecību īpašniekus. Tā nav pietiekama, lai plānotu attīstību ilgtermiņā, modernizētu fermas un paplašinātu ganāmpulkus.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde