Pētījums: vidzemnieki un kurzemnieki optimistiskāki, rīdzinieki kļūst arvien skeptiskāki
“DNB Latvijas barometrā” noskaidrots, ka, salīdzinot ar priekšvēlēšanu aptaujām, pēc 11. Saeimas vēlēšanām vidzemnieki un kurzemnieki kļuvuši nedaudz optimistiskāki, savukārt Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju vidū cerīgās nākotnes noskaņas gan ir kļuvušas būtiski kritiskākas.
Vērtējot Latvijas ekonomikas pašreizējo situāciju un tās virzību, noskaidrots, ka Rīgas iedzīvotāju vērtējums kopš Saeimas ārkārtas vēlēšanām ir samērā jūtami krities – ja priekšvēlēšanu laikā 22% rīdzinieku atzīmēja, ka ekonomiskā situācija valstī pamazām uzlabojas, tad oktobrī tā uzskatījuši vairs tikai 17% rīdzinieku. Turklāt pieaudzis to rīdzinieku skaits, kuri atzīmējuši, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinās (septembrī 21%, oktobrī 29%).
Savukārt Pierīgas iedzīvotāji, salīdzinot ar septembri, nedaudz biežāk norādījuši, ka ekonomiskā situācija valstī nemainās vai pasliktinās; līdzīgas vērtējuma izmaiņas vērojamas zemgaliešu atbildēs. Tikmēr Vidzemes un Kurzemes iedzīvotāju vidū kopš septembra nostiprinājies viedoklis, ka ekonomiskā situācija ir nemainīga, kā arī samazinājies aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka tā pasliktinās.
Arī prognozējot Latvijas ekonomikas iespējamo stāvokli pēc gada, vislielākais optimisma kritums, salīdzinot ar septembri, novērojams Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju vidū. Šajā iedzīvotāju grupā pieaudzis aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija būs drīzāk pasliktinājusies (septembrī tā domāja 9% rīdzinieku un 16% Pierīgas iedzīvotāju, bet oktobrī – attiecīgi 26% un 23% respondentu). Turklāt rīdzinieki retāk norādījuši, ka ekonomikas stāvoklis turpmākā gada laikā nedaudz uzlabosies.
Tikmēr vidzemnieku un kurzemnieku vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars samazinājies retāk, – ja septembrī 17% un 19% aptaujāto norāda, ka ekonomiskā situācija būs nedaudz uzlabojusies, tad oktobrī šis vērtējums nokrities tikai par 3-4 procentu punktiem. Savukārt Zemgales iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka Latvijas ekonomikas stāvoklis nebūs mainījies, bet latgalieši sliecas saskatīt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Vērtējot savas ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, lielākā daļa aptaujāto visos reģionos, salīdzinot ar septembri, bijuši noskaņoti negatīvāk. Taču interesanti, ka Vidzemē aptaujāto skaits, kuri uzskata, ka situācija turpmākā gada laikā uzlabosies, ir pieaudzis no 9% līdz 15%.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk