• Tweet

Darba tiesību ekspertu novērojumi un jaunāko pētījumu dati liecina, ka Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju zināšanas darba tiesību un darba drošības jomā uzlabojas. Palielinās arī strādājošo skaits, kuri labāk izprot savas kā darbinieku tiesības un iestājas par tām.

Tomēr savu taisnību izdodas panākt vien apņēmīgākajiem – liela daļa tiesā iesniegto pieteikuma prasību pret negodprātīgiem darba devējiem nekvalitatīvu, nepilnīgu pierādījumu dēļ tiek atstātas bez virzības. No nākamā gada strādājošiem savu taisnību pierādīt, visticamāk, būs vēl grūtāk, jo daudzi grozījumi ir vērsti uz darba ņēmēju tiesību samazināšanu.

“To, ka Latvijas sabiedrība kļūst aizvien zinošāka darba tiesību un darba drošības jautājumos, novērojām jau pirms kāda laika. Tagad to apliecina arī statistika. Tas, protams, priecē, jo pierāda, ka preventīvais darbs, ko esam veikuši līdz šim, izglītojot strādājošos par viņu darba tiesībām un pienākumiem, nav bijis veltīgs,” uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. “Tomēr, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju valstī, Latvijā reģistrēto darba tiesību pārkāpumu īpatsvars joprojām ir augsts – pēdējo sešu mēnešu laikā ar darba tiesību pārkāpumiem savā darba vietā saskāries katrs otrais strādājošais. Tāpēc darba strīdi pie mums ir bieži izplatīta parādība. Ir apsveicami, ja strādājošajiem izdodas īstenot ar darba devēju pozitīvu sociālo dialogu un atrisināt šos strīdus pārrunu ceļā. Taču tā notiek ļoti reti. Arī ar tiesas palīdzību savu taisnību panākt nav viegli, jo cilvēkiem trūkst elementāru zināšanu par to, kā aizsargāt sevi tiesā.”

Ar mērķi rast konstruktīvus šīs situācijas risinājumus, starptautiskā foruma “Aktualitātes darba tiesiskajās attiecībās un darba aizsardzībā – problēmas un risinājumi” ietvaros, ko LBAS novembra beigās organizēja ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, uz diskusiju tika aicināti dažādu jomu eksperti – juristi, tiesneši u.c. Līdzīgas diskusijas plānotas arī nākamajā gadā, jo LBAS pārstāvji ir pārliecināti – Latvijā pierādīšanas problemātika darba tiesību strīdos ir pietiekami nopietns jautājums, lai tam pievērstu pastiprinātu uzmanību, turklāt valsts līmenī.

“Kā zināms, šobrīd Saeimā grozījumi Darba likumā tiek skatīti jau 2.lasījumā. Pēc pašreizējām aplēsēm, tie varētu tikt apstiprināti nākamā gada pirmajā ceturksnī. Kaut arī šie grozījumi ir veidoti kā sava veida kompromiss starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm, jau šobrīd ir skaidrs, ka tie būs vairāk izdevīgi daba devējiem – ja Darba likuma grozījumi tiks pieņemti pašreizējā redakcijā, strādājošo tiesības dažādos aspektos tiks ierobežotas. Ņemot vērā šo apstākli, ir ļoti svarīgi izglītot sabiedrību ne tikai par strādājošo tiesībām un pienākumiem, bet arī par iespējām šīs tiesības aizstāvēt, ja rodas šāda nepieciešamība,” tā P.Krīgers.

Kaut 52% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir vāji informēti par darba tiesisko attiecību jautājumiem un tikpat liels skaits respondentu neuzskata “aplokšņu algu” par darba tiesību pārkāpumu, tāpēc piekristu strādāt, ja darba devējs visu algu vai tās daļu izmaksātu aploksnē, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma “Darba attiecību prakse un iedzīvotāju izpratne par darba drošību Latvijā” dati liecina, ka kopumā cilvēku zināšanas par darba tiesību un darba drošības jautājumiem ar katru gadu uzlabojas.

Biežāk izplatītie darba tiesību pārkāpumi Latvijā joprojām ir nemainīgi – nepilnīgi, darbinieku tiesības ierobežojoši darba līgumi, neizmaksātas darba algas, nepamatota darbinieku atbrīvošana no darba un neapmaksātas virsstundas. Salīdzinoši visbiežāk šiem un vēl daudziem citiem darba tiesību pārkāpumiem, piemēram, neprognozējamām un biežām izmaiņām darba grafikā, darba algas samazināšanu bez iepriekšēja brīdinājuma u.tml., saskaras viesnīcu un restorānu tīklos strādājošie (69%), kā arī transporta, glabāšanas un sakaru jomās strādājošie (65%).

Interesanti, ka 49% respondentu, jautāti, kā ir rīkojušies, saskaroties ar darba tiesību pārkāpumiem, norāda, ka nav darījuši neko. Galvenie iemesli – teju katrs otrais (42%) uzskata, ka situācija nav atrisināma, katrs trešais (34%) uzskata, ka situācija nav bijusi tik nozīmīga, lai ko īpaši darītu, bet katrs piektais (16%) atzīst, ka neuzticas organizācijām, kuras nodarbojas ar šādu jautājumu risināšanu.

Nezina, kā aizsargāt sevi tiesā

Skaidrojot, kāpēc strādājošie neuzticas organizācijām, kuras nodarbojas ar darba tiesību strīdu risināšanu, īpaši augstākajai no šīm instancēm – tiesai, darba tiesisko attiecību eksperti un juristi norāda, ka cilvēki bieži nezina, kā aizsargāt.

“Lietas virzība tiesā ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi sagatavots prasības pieteikums. Ja šis pieteikums ir balstīts uz emocijām, nevis faktiem, kā tas notiek visbiežāk, ir ļoti liela varbūtība, ka tas tiks noraidīts,” skaidro LBAS darba tiesisko attiecību eksperts un jurists Kaspars Rācenājs. “Lai arī kāds darba strīds tiktu risināts, darbiniekam jeb prasības pieteicējam ir jāspēj pierādīt prasības pamatotība, un to var izdarīt tikai ar kvalitatīviem pierādījumiem – prasības pieteikumā ir jānorāda visi apstākļi, par kuriem ir strīds, kā arī visi pierādījumi, kas attiecas uz šiem apstākļiem.”

Praksē gan vairākkārt ir pierādījies, ka pierādījumu vākšana ir ļoti problemātiska. Pirmkārt, darbinieki bieži nezina, kādi tieši dokumenti viņiem ir nepieciešami, lai argumentētu savu prasību tiesā un pierādītu darba devēja vainu. Tāpēc, iesniedzot prasības pieteikumu, viņi nereti aizmirst pievienot kādu dokumentu, piemēram, darba līgumu, koplīgumu, darba uzteikumu vai izziņu par vidējo izpeļņu u.c. dokumentus, kuriem ir nozīmīga loma, risinot lietas, kas saistītas ar neizmaksātām darba algām, nepamatotiem darba uzteikumiem u.tml.

Otrkārt, darba ņēmējiem ne vienmēr ir iespēja iegūt visus prasības pieteikuma iesniegšanai nepieciešamos dokumentus, jo darba devēji atsakās tos izsniegt. Šis jautājums gan ir viegli risināms. Proti, ja prasības pieteicējs ir ļoti precīzi norādījis, kādi pierādījumi viņam trūkst un var pierādīt, ka darba devējam tos ir lūdzis, taču nav saņēmis, piemēram, uzrādot elektroniskā pasta saraksti ar darba devēju, tiesa uz prasības pieteikuma pamata var pieprasīt šos pierādījumus no darba devēja, un viņam nav tiesību atteikties tos izsniegt.

Tāpat nepieciešamos pierādījumus var iegūt ar Valsts darba inspekcijas starpniecību, uzrakstot sūdzību par darba devēju. Veicot uzņēmumā pārbaudi, inspektoriem ir tiesības pieprasīt darba devējam uzrādīt visu nepieciešamo dokumentāciju.

Tomēr arī tad, ja darbiniekam izdodas iegūt visu nepieciešamo dokumentāciju, ir situācijas, kad darba tiesību pārkāpumu pierādīšana ir īsts izaicinājums. Piemēram, visgrūtāk pierādīt ir pārstrādātās virsstundas, jo mēdz būt tā, ka darbinieks un darba devējs tiesā uzrāda atšķirīgas darba uzskaites tabulas. Šādās situācijās ir skaidrs, ka viena no pusēm melo. Kā to pierādīt?

Viens no risinājumiem – piesaistīt lieciniekus. Taču tie, kā norāda Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības “LAKRS” jurists Edvīns Krieviņš, nereti kļūst par situācijas ķīlniekiem,

jo nākas liecināt pret darba devēju, ar kuru paši joprojām ir darba tiesiskajās attiecībās. Tādējādi tiesu praksē bieži sastopami gadījumi, kad liecinieki pēkšņi maina liecību vai atsakās liecināt. Iemesls – darba devējs liecinieku ir ietekmējis. Mūsdienās tas ir izdarāms ļoti vienkārši – atliek piedraudēt ar atlaišanu no darba, algas samazināšanu vai citām soda sankcijām.

Kaut arī liecinieku ietekmēšana, ja to izdodas pierādīt, ir krimināli sodāma rīcība, ir salīdzinoši liels darba devēju skaits, kuri šādu taktiku piekopj, liecina Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilonas Rūķes novērojumi. Šie darba devēji gan parasti tiek ātri atšifrēti, jo, kā vēsta vecā labā patiesība – meliem ir īsas kājas: “Profesionāli advokāti prot uzdot īstos jautājumus īstajā laikā un vietā, tā liekot nepatiesu liecību sniedzējiem “sapīties meistarībā”. Tālab sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka cīnīties par savām tiesībām nav vērts, jo tāpat neko neizdosies panākt, nav pamata. Pieredze liecina, ka, ja ir vēlēšanās, pozitīvu iznākumu var panākt arī šķietami neatrisināmās lietās.”

Avots: nra.lv