22/11/2012, Kategorija: Izklaide, Sabiedrība

Numeroloģija jau sen nav nekāds jaunums pat mūsu platuma grādos dzīvojošajiem, tomēr nu jau ne tikai astrologi ir šīs sfēras lietpratēji un tulkotāji, pēdējā laikā arvien vairāk zinātnieku pievēršas pētījumiem, kas saistīti ar cilvēka dzimšanas datu saistību ar viņa veselību, dzīves ceļu un profesionālām iespējām.

Jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kāds austriešu ārsts pamanīja savu pacientu dzimšanas laika saistību ar vienu no postošākajām slimībām – vēzi. Viņš esot izanalizējis apmēram trīs tūkstošus miršanas gadījumu, kuru cēlonis bijis onkoloģiska saslimšana. Šo statistisko pētījumu rezultātā mediķis secinājis, ka tiem, kas dzimuši laika posmā no maija līdz augustam, ir daudz mazāk iespēju saķert kādu no onkoloģiskām saslimšanām.

Savukārt pētījumā, ko veikuši Maksa Planka demogrāfiskā institūta speciālisti, iegūti dati, kas ļauj izvirzīt teoriju, ka rudenī dzimušie lielākoties nodzīvo garu mūžu. Speciālisti savā pētījumā izmantojuši apmēram miljonu personu datus, kas miruši laika posmā no 1968. līdz 1998. gadam ASV, Austrijā, Dānijā un Austrālijā un, aizejot aizsaulē, bijuši jau vismaz 50 gadus veci. Savukārt piedzimšana ziemas periodā cilvēkiem vairāk pievelk tā saucamās civilizācijas slimības, – to secinājuši Bristoles universitātes un Edinburgas universitātes pētnieki, kas apsekojuši 4286 sievietes vecumā no 60 līdz 79 gadiem, kas dzimušas laika posmā no 1919. līdz 1940. gadam 23 dažādās pilsētās Lielbritānijā. Pētnieki secinājuši, ka dāmas, kas dzimušas ziemas periodā, lielākoties sirgst ar asinsvadu problēmām un viņām ir paaugstināts holesterīna līmenis.

Dzimšanas laiks ietekmē ne tikai veselību, apgalvo pētnieki, un izvirza teoriju, ka optimisti šajā pasaulē ienāk vasarā. Vīnes universitātes pētnieki, izpētot apmēram 500 cilvēku datus, apgalvo, ka pavasarī dzimušie ir arī krietnāk padevušies augumā – salīdzinot ar citiem, viņi esot garāki, savukārt kreiļi visvairāk dzimstot laika posmā no septembra līdz februārim, bet pavasarī dzimušie esot daudz kautrīgāki, biklāki un nedrošāki.

Vasarā dzimušajiem esot daudz izteiktākas laimīga cilvēka sajūtas – to apgalvo Herdfordšīras pētnieki, kas veikuši aptauju, kurā piedalījušies apmēram 40 tūkstoši cilvēku. Zinātnieki saskatījuši arī saikni starp dzimšanas laiku un dzīves uzskatiem. Vasarā dzimušie daudz biežāk pauž pārliecību, ka dzīvo tā, it kā aiz astes būtu noķēruši laimes putnu, viņiem ir daudz augstāka pašapziņa, spēcīgāks optimisms un kopējais skats uz dzīvi – daudz pozitīvāks nekā tiem, kas dzimuši rudenī un ziemā. Kā apgalvo zinātnieki, slimībām un attieksmei pret dzīvi nav nekādas saistības ar astroloģiju, bet gan ar klimatu, uzturu, infekcijām un citiem apkārtējās vides faktoriem, kas mazuli īpaši ietekmē jau grūtniecības laikā un, protams, dzīves pirmajos mēnešos. Un tieši tas fiziski, emocionāli un garīgi ietekmē ikvienu cilvēku.

Zinātnieki arī uzsver, ka ne jau visi, kas piedzimst it kā riska periodos, noteikti arī saslimst ar konkrētu kaiti. Cīrihes universitātes zinātnieki, piemēram, pētījuši, kāpēc tieši dzimšanas dienās īpaši daudz gaviļnieku nokļūst slimnīcā ar sirdslēkmi, kāpēc tieša šajā dienā daudzi arī nolemj beigt dzīvi pašnāvībā. Secinājums ir loģisks – šajā īpašajā dienā daudzi atlaiž bremzes un atļaujas daudz vairāk, tāpēc nereti tiek pārkāpta kritiskā robeža. Tomēr uz cilvēcisko faktoru nepaļaujas kanādiešu zinātnieki, kas ir pētījuši karjeras saistību ar dzimšanas laiku.

Britu Kolumbijas universitātes zinātnieki izvirza apgalvojumu, ka jūnijā un jūlijā dzimušie visretāk kļūst par vadītājiem, jo priekšnieku dzimšanas visizteiktākais periods esot martā un aprīlī, raksta Medpulse. Pētnieki to skaidrojuši zinātniski – tā saucamie vasaras bērni savās klasēs parasti esot visjaunākie un tieši tāpēc atpaliek no pārējiem, kas, lai arī tikai vairākus mēnešus vecāki, tomēr ir vairāk piedzīvojuši un apguvuši dažādas zināšanas un prasmes un ir daudz stabilākas personības. Zinātnieku atziņas ir elementāras – nav dzimšanai labāka vai sliktāka perioda, katram ir savi plusi un mīnusi.

Avots: nra.lv /Renāte Laiva

 
392 skatījumi




Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas filmu dienās – Latvijas pirmizrāde kopražojuma spēlfilmai “Renovācija”

21/08/2026

Tradicionālās Baltijas filmu dienas Rīgā šogad atklās Lietuvas un Latvijas kopražojuma spēlfilma „Renovācija” – režisores Gabrieles Urbonaites pilnmetrāžas debija, kuras radošajā komandā...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk