• Tweet

Energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunīgiem energoresursiem Latvijā ir pieejami dažādi ārējā finansējuma avoti, taču pieprasījums pēc tiem ir zems uzņēmēju nogaidošās attieksmes, zināšanu, kapacitātes un līdzfinansējuma trūkuma dēļ, konstatēts Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem”.

Pētījumu iniciēja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), lai izprastu, kā Latvijā veicināt ilgtspējīgu attīstību. No vienas puses, mērķis bija noskaidrot, kāda ir uzņēmēju situācija, kas attur vai – gluži pretēji – veicina “zaļās pārejas” projektu ieviešanu, no otras puses – ko var mainīt valsts pārvalde.

Pētījuma galvenie secinājumi plašākai publikai tika prezentēti 28. februārī LDDK pasākumā “Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai”.

“Viens no pētījuma secinājumiem – naudas mums daudzās jomās netrūkst, taču projektu realitātē nav. Šāda situācija rada vairākus riskus. Pirmkārt, finansējumam ir termiņš, un, ja projekti netiek sākti un pabeigti laikus, tad arī nauda vairs nebūs pieejama. Tikmēr Zaļā kursa mērķi Eiropas Savienībā netiek atcelti, tos vajadzēs sasniegt jebkurā gadījumā. Otrkārt, projektu atlikšana tos tikai sadārdzina. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2015. līdz 2024. gadam būvniecības izmaksas pieauga par 54,1%, tostarp darba samaksa par 77,7%,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Vēl viens būtisks riska faktors ir atbilstoši kvalificēta darbaspēka pieejamība, lai īstenotu projektus, kas saistīti ar pāreju uz atjaunīgo enerģiju vai energoefektivitāti. Jo vairāk projektu tiek īstenoti pēdējā brīdī, jo lielāka ir iespēja, ka tos var nepagūt paveikt laikus tieši trūkstošo speciālistu dēļ.

Ir saprotams arī, ka stagnējošas ekonomikas situācijā uzņēmumi sevišķi rūpīgi izsver, kur investēt.

“Pētījumā veiktās uzņēmēju aptaujas liecina, ka šoreiz tās nav atbalsta saņemšanai izvirzītās prasības, kas attur tam pieteikties, jo to kā iemeslu min tikai 12% aptaujāto. Tas liek domāt, ka runa ir par nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu. Tāpēc LDDK ir sākusi dialogu ar Latvijas Banku un komercbankām, lai veicinātu kredītu ar labvēlīgākiem nosacījumiem ilgtspējas projektiem pieejamību,” teica Gorkšs.

LDDK ieskatā finansējuma pieejamību varētu uzlabot arī tas, ja valsts līmenī salāgotu atbalsta mehānismu kritērijus ar bankām saistošā ilgtspējīgā ietvara prasībām. Turklāt arī banku sektoram nav vienotu prasību, veidojot sadarbību ar uzņēmējiem, kas rada papildu slogu gan komersantiem, gan kredītdevējiem.

“Neraugoties uz to, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi anketu, pēc kuras orientēties ilgtspējas prasību jomā, tomēr joprojām katrai bankai prasības var atšķirties,” sacīja Gorkšs.

Energoefektivitātes projektu veicināšanā lietderīga būtu proaktīva stimulēšana, proti, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana vai atcelšana videi draudzīgiem būvniecības un siltumizolācijas materiāliem, kā arī tipveida siltināšanas paraugprojekti ar tāmēm sērijveida ēkām.

Šīs ir tikai dažas rekomendācijas un iespējamie risinājumi, ko sagatavojuši LDDK eksperti un ar kuriem jau tuvākajā laikā vērsīsies pie atbildīgajām nozaru institūcijām, lai procesu uzlabotu.

“Šādiem pētījumiem pievienotā vērtība veidojas brīdī, kad analizējam iegūtos datus, proti, lai mūsu ierosinājumi būtu pamatoti un reālajā situācijā balstīti. Tāpēc strādāsim, lai padarītu procesus efektīvākus un uzņēmējiem izdevīgākus, lai jēgpilni varētu apgūt to finansējumu, kas ir pieejams,” uzsvēra LDDK ģenerāldirektors.

Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā klimatneitralitātei, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai kopējais finansējums ir 1 492 067 539 eiro, tikai fonda finansējums – 1 268 257 388 eiro. Atveseļošanās un noturības mehānismā pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem ir pieejami 676 207 000 eiro.

ES kopējais mērķis atjaunīgās enerģijas īpatsvaram enerģijas galapatēriņā ir 42,5%. Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) bāzes scenārijā līdz 2030. gadam iepriekš minēto rādītāju Latvijā ir plānots sasniegt 88,1% apmērā. Vienlaikus vairākām NEKP aktivitātēm finansējums nav atrasts, un ir saprotams, ka Latvijai, lai izpildītu noteiktos mērķus, būs nepieciešams arī būtisks privātā finansējuma ieguldījums.

Pētījumu finansē Eiropas Savienības programma “Sociālās prerogatīvas un īpašo kompetenču līnijas”. Ziņojums izstrādāts projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai (LDDK_GDT), Nr. 101102266, ietvaros.

Pētījumu “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem” vadītājs Mg. oec., Mg. sc. ing. Reinis Leveika. Pētījuma autori: Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Dr. oec. Jūlija Bistrova, Rīgas Tehniskās universitātes docente Ph. D. Anita Titova, Rīgas Tehniskās universitātes docents Ph. D. Kristaps Freimanis, Rīgas Tehniskās universitātes doktorante MBA Diāna Šmite.

Pētījuma ziņojuma saturs atspoguļo vienīgi tā autoru uzskatus un ir viņu individuāla atbildība. Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par ziņojumā ietvertās informācijas saturu.