Pētījums: nauda ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai uzņēmējdarbībā ir, bet pieprasījums pēc tās – zems
Energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunīgiem energoresursiem Latvijā ir pieejami dažādi ārējā finansējuma avoti, taču pieprasījums pēc tiem ir zems uzņēmēju nogaidošās attieksmes, zināšanu, kapacitātes un līdzfinansējuma trūkuma dēļ, konstatēts Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem”.
Pētījumu iniciēja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), lai izprastu, kā Latvijā veicināt ilgtspējīgu attīstību. No vienas puses, mērķis bija noskaidrot, kāda ir uzņēmēju situācija, kas attur vai – gluži pretēji – veicina “zaļās pārejas” projektu ieviešanu, no otras puses – ko var mainīt valsts pārvalde.
Pētījuma galvenie secinājumi plašākai publikai tika prezentēti 28. februārī LDDK pasākumā “Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai”.
“Viens no pētījuma secinājumiem – naudas mums daudzās jomās netrūkst, taču projektu realitātē nav. Šāda situācija rada vairākus riskus. Pirmkārt, finansējumam ir termiņš, un, ja projekti netiek sākti un pabeigti laikus, tad arī nauda vairs nebūs pieejama. Tikmēr Zaļā kursa mērķi Eiropas Savienībā netiek atcelti, tos vajadzēs sasniegt jebkurā gadījumā. Otrkārt, projektu atlikšana tos tikai sadārdzina. Piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2015. līdz 2024. gadam būvniecības izmaksas pieauga par 54,1%, tostarp darba samaksa par 77,7%,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Vēl viens būtisks riska faktors ir atbilstoši kvalificēta darbaspēka pieejamība, lai īstenotu projektus, kas saistīti ar pāreju uz atjaunīgo enerģiju vai energoefektivitāti. Jo vairāk projektu tiek īstenoti pēdējā brīdī, jo lielāka ir iespēja, ka tos var nepagūt paveikt laikus tieši trūkstošo speciālistu dēļ.
Ir saprotams arī, ka stagnējošas ekonomikas situācijā uzņēmumi sevišķi rūpīgi izsver, kur investēt.
“Pētījumā veiktās uzņēmēju aptaujas liecina, ka šoreiz tās nav atbalsta saņemšanai izvirzītās prasības, kas attur tam pieteikties, jo to kā iemeslu min tikai 12% aptaujāto. Tas liek domāt, ka runa ir par nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu. Tāpēc LDDK ir sākusi dialogu ar Latvijas Banku un komercbankām, lai veicinātu kredītu ar labvēlīgākiem nosacījumiem ilgtspējas projektiem pieejamību,” teica Gorkšs.
LDDK ieskatā finansējuma pieejamību varētu uzlabot arī tas, ja valsts līmenī salāgotu atbalsta mehānismu kritērijus ar bankām saistošā ilgtspējīgā ietvara prasībām. Turklāt arī banku sektoram nav vienotu prasību, veidojot sadarbību ar uzņēmējiem, kas rada papildu slogu gan komersantiem, gan kredītdevējiem.
“Neraugoties uz to, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi anketu, pēc kuras orientēties ilgtspējas prasību jomā, tomēr joprojām katrai bankai prasības var atšķirties,” sacīja Gorkšs.
Energoefektivitātes projektu veicināšanā lietderīga būtu proaktīva stimulēšana, proti, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana vai atcelšana videi draudzīgiem būvniecības un siltumizolācijas materiāliem, kā arī tipveida siltināšanas paraugprojekti ar tāmēm sērijveida ēkām.
Šīs ir tikai dažas rekomendācijas un iespējamie risinājumi, ko sagatavojuši LDDK eksperti un ar kuriem jau tuvākajā laikā vērsīsies pie atbildīgajām nozaru institūcijām, lai procesu uzlabotu.
“Šādiem pētījumiem pievienotā vērtība veidojas brīdī, kad analizējam iegūtos datus, proti, lai mūsu ierosinājumi būtu pamatoti un reālajā situācijā balstīti. Tāpēc strādāsim, lai padarītu procesus efektīvākus un uzņēmējiem izdevīgākus, lai jēgpilni varētu apgūt to finansējumu, kas ir pieejams,” uzsvēra LDDK ģenerāldirektors.
Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā klimatneitralitātei, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai kopējais finansējums ir 1 492 067 539 eiro, tikai fonda finansējums – 1 268 257 388 eiro. Atveseļošanās un noturības mehānismā pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem ir pieejami 676 207 000 eiro.
ES kopējais mērķis atjaunīgās enerģijas īpatsvaram enerģijas galapatēriņā ir 42,5%. Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) bāzes scenārijā līdz 2030. gadam iepriekš minēto rādītāju Latvijā ir plānots sasniegt 88,1% apmērā. Vienlaikus vairākām NEKP aktivitātēm finansējums nav atrasts, un ir saprotams, ka Latvijai, lai izpildītu noteiktos mērķus, būs nepieciešams arī būtisks privātā finansējuma ieguldījums.
Pētījumu finansē Eiropas Savienības programma “Sociālās prerogatīvas un īpašo kompetenču līnijas”. Ziņojums izstrādāts projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai (LDDK_GDT), Nr. 101102266, ietvaros.
Pētījumu “Ilgtspējīga zaļā pārkārtošanās uzņēmumos un taisnīga pāreja darba ņēmējiem” vadītājs Mg. oec., Mg. sc. ing. Reinis Leveika. Pētījuma autori: Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Dr. oec. Jūlija Bistrova, Rīgas Tehniskās universitātes docente Ph. D. Anita Titova, Rīgas Tehniskās universitātes docents Ph. D. Kristaps Freimanis, Rīgas Tehniskās universitātes doktorante MBA Diāna Šmite.
Pētījuma ziņojuma saturs atspoguļo vienīgi tā autoru uzskatus un ir viņu individuāla atbildība. Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par ziņojumā ietvertās informācijas saturu.
Vēl par tēmu:
Armands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālāk