• Tweet

Eiropas Savienībā (ES) ir aptuveni 60 runāto valodu, taču – cik ilgi tās kopiena varēs lepoties ar tādu kultūras un valodu bagātību?

Pētījumi liecina, ka digitalizācijas laikmetā vismaz 21 no tām draud izmiršana. Arī latviešu valodai izdzīvot nebūs viegli, un valodu tehnoloģiju jomā tai nav daudz, ar ko lepoties – vairākumā sadaļu tā ir pēdējās vietās.

Starptautiskajā konferencē Valoda, tehnoloģijas un Eiropas nākotne, kur tika vērtēti valodas tehnoloģiju sasniegumi un problēmas, vairākkārt tika uzsvērts, ka ES valstu dažādās valodas ir gan bagātība, gan arī barjera, kura traucē saziņu un sadarbību, kas sniedzas pāri valstu robežām, kavē preču un pakalpojumu eksportu, uzņēmumu spēju strādāt ārējos tirgos. «Lai Eiropa saglabātu savu vadošo lomu pasaulē, tai būs vajadzīgas visām Eiropas valodām pielāgotas valodu tehnoloģijas, kas būs viegli pieejamas un efektīvas,» norādīja Vācijas Mākslīgā intelekta pētījuma centra zinātniskais direktors Hanss Uškoreits, piebilstot, ka tas nozīmē, ka šajā jomā ES nāksies ieguldīt lielus līdzekļus. Ja 2008. gadā tulkošanai, programmatūru lokalizācijai un tīmekļa vietņu globalizācijas izmaksas Eiropas tirgū bija 8,4 miljardi eiro, tad tā ir maza daļa no tēriņiem, kas būs nepieciešami saziņas nodrošināšanai starp valodām. Un, lai arī valodu tehnoloģijas ir ievērojami progresējušas, jaunu produktu izstrādes temps tomēr ir pārāk gauss. Piemēram, tiešsaistes mašīntulkošana (piemēram, Google) piedāvā ātru aptuvenu tulkojumu, taču tas neder, ja vajadzīgs precīzs un kvalitatīvs tulkojums.

Konferencē prezentētajā pētījumā Latviešu valoda digitālajā laikmetā, kurā piedalījušies 200 ekspertu, vilktas paralēles starp diviem laikmetiem: kad parādījās grāmatu spiede un pašreizējo – digitālo. Tās valodas, kurās netika drukātas grāmatas, ar laiku izmira, un tas varot notikt arī ar valodām, kas netiek lietotas globālajā tīmeklī. Patlaban privileģētākā stāvoklī esot plašāk lietotās Eiropas valodas, jo īpaši – angļu valoda. Salīdzinošā analīze rāda, ka tikai tai sniegtais atbalsts vērtējams kā labs. Holandiešu, franču, vācu, itāliešu un spāņu valodai tas ir viduvējs, bet skaitliski nelielās Eiropas valodas, to skaitā lietuviešu un latviešu, vērtētas kā visapdraudētākās, liecina pētījums. Latviešu valoda četros sektoros (runas un teksta resursi, tehnoloģijas runas apstrādei, mašīntulkošanai un teksta analīzei) ierakstīta sadaļā: vājš atbalsts vai nav atbalsta. Jāteic, ka igauņi Latviju kārtējo reizi ir apsteiguši. Kadrija Videre no Igauņu valodas resursu centra skaidroja, ka tas noticis, jo Igaunijā valodu tehnoloģiju atbalstam ir ilgstošs un pastāvīgs valsts finansējums.

Latvijas pārstāve datorzinātņu doktore Inguna Skadiņa bija spiesta atzīt, ka kopumā neizskatāmies pārāk labi. «Līdzšinējais valsts atbalsts bijis nepietiekams, un tas novedis pie diezgan lielas atpalicības valodas ilgtspējai nepieciešamo resursu un rīku jomā. Arī pašreizējais pētniecības darbs bijis fragmentārs. Tāpat problēmas rada datorlingvistikas mācību trūkums Latvijas augstskolās, un šobrīd tādu kursu var apgūt tikai Liepājas Universitātē un Rēzeknes augstskolā,» rezumēja I. Skadiņa, norādot, ka tikai ilgtspējīga politika un valsts atbalsts var glābt latviešu valodu.

***

Atbalsts valodu tehnoloģijām (30 Eiropas valodās)

Sektors labs viduvējs fragmentārs vājš vai nav

Runas apstrāde 1 (angļu) 9 (vācu, spāņu u. c.) 14 (igauņu, poļu u. c.) 6 (latviešu, lietuviešu u. c.)

Mašīntulkošana 1 (angļu) 2 (franču, spāņu) 7 (itāliešu, poļu) 19 (latviešu, lietuviešu u. c.)

Teksta analīze 1 (angļu) 5 (franču, itāliešu u. c.) 14 (somu, basku u. c.) 8 (latviešu, lietuviešu u. c.)

Runas un teksta resursi 1 (angļu) 9 (čehu, franču u. c.) 15 (igauņu, dāņu u. c.) 5 (latviešu, lietuviešu u. c.)

***

LIETOTĀJI

Latviešu valodas lietotāju skaits internetā 1,3 miljoni

Pēdējo 6 mēnešu laikā internetu lietojuši 64% iedzīvotāju

Vecumā no 15 līdz 74 gadiem

***

Latviešu valodas ilgtspējas

pozitīvie aspekti:

– ES oficiālā valoda

– Diezgan liels lietotāju skaits

– Valodai ir liela lingvistiskā kvalitāte

– ES fondu pieejamība projektos

riski:

– Mazs tirgus

– Latviešiem saglabājies minoritātes komplekss

– Demogrāfiskā situācija

– Ekonomiskā atpalicība

– Emigrācija

– Minoritāšu pašpietiekamība

– Krievijas spiediens

Avots: Andrejs Veisbergs, Valsts valodas komisijas vadītājs

Avots: nra.lv /Aisma Orupe