Pensiju piemaksas arī var nonākt Satversmes tiesā
Iedzīvotājiem, kuri šogad sasnieguši pensionēšanās vecumu un dodas pensijā, vairs klāt pie pensijas netiks piešķirtas pensiju piemaksas. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, tas pensiju samazina vidēji par 20 latiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, politiskā apvienība Saskaņas centrs un, iespējams, citi partneri Satversmes tiesā varētu apstrīdēt normu pensiju likumā, kas no šā gada liedz saņemt pensiju piemaksu.
Vēl līdz pagājušā gada beigām pensionējoties cilvēkam aprēķināja pensiju un piemaksu. Piemaksas apmēra noteikšanai ņēma vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par katru gadu piešķirot 70 santīmu. Sākot no 2012. gada 1. janvāra, valsts vairs nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas. Pašlaik saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem piemaksu pie vecuma pensijas saņem 476 500 pensionāru. Vidējais piemaksas pie vecuma pensijas apmērs ir 23,15 latu.
Tiem cilvēkiem, kuri sasniedz pensionēšanās vecumu šogad, pensijas piemaksu vairs nepiešķir, lai arī daļa darba mūža nostrādāta padomju laikos, tie varbūt pat divdesmit un vairāk gadu, līdzīgi kā tiem cilvēkiem, kuri 62 gadu vecumu sasnieguši 2011. gadā.
Pirms pāris gadiem, kad tika diskutēta pensiju piemaksu nākotne, tika uzsvērts, ka pensiju piemaksas jaunpiešķirtajām pensijām varētu nemaksāt, jo padomju laika darba stāžs pret kopējo darba stāžu būs salīdzinoši neliels. Taču, kā izrēķināja Neatkarīgā, ja cilvēks šogad sasniedzis pensionēšanās vecumu un viņam ir 40 gadu darba stāžs, viņš ir sācis strādāt vēl 1972. gadā, un līdz ar to darba stāžs līdz 1995. gadam ir vismaz 23 gadi.
Tiesa, pensiju reformas ietvaros sākotnēji bija iecerēts ieviest pensiju sistēmas ceturto līmeni no valsts pamatbudžeta, lai mazinātu pārejas perioda ietekmi uz tiem pensionāriem, kuriem viss vai lielākais darba mūžs bijis līdz 1996. gadam, tāpēc var diskutēt, vai 20 darba gadi ir daudz vai maz. Pensiju piemaksas sāka maksāt tikai 2006. gadā un no speciālā, tas ir, sociālā budžeta, lai gan bija paredzēts no pamatbudžeta. Tās piešķīra pensionāriem, kuriem pensijas apmērs nebija lielāks par 105 latiem, toreiz tie bija tikai 19 santīmu. Turpmāk tika paplašināts personu loks, kuri piemaksu saņēma, kā arī paaugstināja tās apmēru līdz 70 santīmiem. Tomēr ievērojams skaits pensionāru tikai 2010. gadā tika pie šīs piemaksas, jo to sākotnēji maksāja tikai vistrūcīgākajiem pensionāriem.
Ja Satversmes tiesai tiks sagatavots pieteikums, kas apstrīdēs pensiju likumā veiktās izmaiņas, kā arguments, visticamāk, tiks izmantos apstāklis, ka pensionāri ar salīdzinoši vienādu darba stāžu ir sadalīti divās grupās, īpaši tie, kuri pensionējas 2011. gadā, un tie, kuri to dara šogad. Viņu darba stāži būtiski neatšķiras.
Savukārt Labklājības ministrija argumentē: piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai reformas pirmajos gados, kuriem bija liels darba stāžs un mazas pensijas. Tiem, kuri tagad iet pensijā, esot liela daļa darba mūža nostrādāta jau pie jaunās sistēmas, tāpēc lielāka nozīme ir personiski veiktajām sociālajām iemaksām, kuru vecajiem pensionāriem nav. Otrkārt, pensiju piemaksas esot bijušas plānotas tikai līdz 2009. gadam, taču to piešķiršana ekonomiskās izaugsmes laikā nepamatoti paplašināta, radot lielu slogu sociālajam budžetam. Valdība gan ir pieņēmusi lēmumu piemaksu izmaksu pārcelt uz pamatbudžetu 2014. gadā.
***
Piemaksa
Kas ir pensijas piemaksa?
Piemaksas apmēra noteikšanai ņēma vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par katru gadu piešķirot 70 santīmus. No 2011. gada piemaksas vairs NEPIEŠĶIR
Piemaksu pie vecuma pensijas saņem 476 500 pensionāru
Vidējais piemaksas apmērs ir 23,15 lati
Piemaksu pie invaliditātes pensijas saņem 64 000 invalīdu
Piemaksas vidējais apmērs ir 10,51 lats
Avots: VSAA
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālākAnimācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē
Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem...
Lasīt tālākOperāciju Igaunijas gaisa telpā kontrolēja un koordinēja Latvija
Latvijas Gaisa spēku Kontroles un ziņošanas centrs nodrošināja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto Rumānijas Gaisa spēku iznīcinātāju F-16 vadību un kontrolēja un...
Lasīt tālākVeselības ministrija nodod publiskajai apspriešanai grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā
Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, un nodod tos publiskajai apspriešanai....
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālāk