Pensijas plānots indeksēt agrāk – 1. augustā
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 14. jūnijā, otrajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par valsts pensijām,” paredzot šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk nekā ierasts – jau 1.augustā.
“Agrāka pensiju indeksācija tiek rosināta, lai sniegtu atbalstu pensiju saņēmējiem strauja inflācijas kāpuma apstākļos, jo sevišķi pieaugot cenām pārtikai, transporta un veselības aprūpes pakalpojumiem,” iepriekš paudis komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 11,5 procentiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka šogad 1.augustā indeksēs valsts pensijas vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas attieksies arī uz piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim.
Tāpat 1.augustā šogad valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra pārskatīs politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, paredz likumprojekts.
Plānots, ka pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no šī gada 1.augusta līdz 1.septembrim izmaksās vienlaikus ar 2022.gada septembra mēneša vecuma pensiju. Tas pats attieksies uz pārskatītās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas starpību, kuru izmaksās vienlaikus ar šī gada septembra mēneša piemaksu pie vecuma pensijas.
Plānots, ka grozījumi likumā “Par valsts pensijām” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk