Pedagogi: kvalitātes pakāpes ir absurdas
Liela daļa nozarē strādājošo pedagogu kvalifikācijas pakāpes uzskata par absurdām, jo to ieguve ir atkarīga no aprakstīta papīra ķīpām.
Arī samaksa par pakāpēm, pat visaugstākajām (4. un 5.), ir visai niecīga, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosinājusi no nākamā mācību gada tās aprēķināt nevis no algas apjoma kā līdz šim, bet visiem vienādi – no 280 latiem. Tas nozīmē, ka daudziem piemaksa samazināsies, nevis palielināsies.
Kad šīs pakāpes sākotnēji ieguva Eiropas Sociālā fonda projekta realizācijas laikā, tas pedagogiem deva iespēju saglabāt iepriekšējo atalgojumu, skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vispārējās izglītības eksperte Modra Jansone, uzsverot, ka tagad tā ir pārvērtusies par papīru ražošanu, kam ir visai attāla saistība ar darba kvalitāti. Arī Jūrmalas domes Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare, kura nosauc to «principā par labu lietu», uzskata: vairāk jāpievērš uzmanība praktiskajai darbībai, metodiskajai dažādībai, nevis dokumentu mapēm. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse domā, ka pašlaik pakāpju piešķiršanas sistēma ir krietni izstrādātāka nekā no sākuma. Pēc viņas domām, kopumā sadalīšana pa pakāpēm gan ir nosacīta – diez vai liela atšķirība ir starp tiem, kas pieteicās uz 4. pakāpi, un tiem, kas – uz trešo. Starp citu, Jelgavā no tiem, kas vēlējās saņemt ceturto pakāpi, tikai viens to neesot dabūjis. Latvijas Pedagogu domes (LPD) valdes loceklis Oskars Lūsis norāda, ka būtu jāpārskata pakāpju piešķiršana un izvērtēšana. Viņam radies iespaids, ka tās rada arī visai neveselīgu konkurenci, bijuši gadījumi, kad skolas administrācija atspēlējusies kādam no pedagogiem, kas bijis pārāk aktīvs. Tāpat skolas vadība nebūt neesot ieinteresēta, lai tās mācību iestādē būtu pēc iespējas vairāk darbinieku ar 4. un 5. pakāpi, jo piemaksas taču jāfinansē no skolas budžeta. Turklāt šie skolotāji nereti ir pat mazliet ārpus skolas rāmjiem, jo raksta grāmatas, vada metodiskās apvienības, gatavo eksāmenu materiālus. «Faktiski apbalvo skolotājus, kas skolas dzīvē nav tik ļoti iekšā, bet vairāk ir IZM palīgi,» teic LPD pārstāvis, piebilstot, ka šiem cilvēkiem vajadzētu maksāt no ministrijas, nevis skolu kabatas.
Nozarē strādājošie nav apmierināti arī ar naudas daudzumu, ko pedagogs saņem par pakāpi, jo tas ir pārāk niecīgs. Ja IZM kā atskaites latiņu noteiks 280 latu, tad summa saruks vēl vairāk – un par 4. pakāpi varēs saņemt 28 latus (no šīs summas vēl jāatskaita nodokļi, līdz ar to reāli uz rokas būs vēl mazāk). Tas daudziem nozīmēs kritumu ienākumos. I. Vilkārse uzskata, ka normāli būtu par visaugstāko novērtējumu saņemt 100 latu, nevis tikai niecīgus procentus. A. Paipare vērš uzmanību, ka algas skolotājiem ir dažādas un tās ir arī stipri atkarīgas no direktora – cik kompetenti un tālredzīgi viņš piesaista finanses: «Ja visu saliek kopā, tad skolā ar labu kvalitāti nauda iznāk laba.» A. Paipare gan atzīst, ka nereti tā vairāk ir naudas piesaiste, ne kvalitātes rādītājs.
Lieli iebildumi pedagogiem ir arī pret to, ka ar 1. septembri piemaksas nesaņems tie, kas pērn nokārtoja pakāpes, jo IZM nav laikus izdarījusi grozījumus noteikumos un Izglītības likumā. Dažs to nosauc skarbi – par diskrimināciju. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle rezumē: «Tiek gan solīts, ka piemaksas saņems arī 3. pakāpi ieguvušie, taču īstas pārliecības nav, jo prakse rāda: ar vienu roku dod, ar otru – atņem. Patiesībā neviens skaidri nezina, kas būs.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 9.maijā, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālāk