• Tweet

Liela daļa nozarē strādājošo pedagogu kvalifikācijas pakāpes uzskata par absurdām, jo to ieguve ir atkarīga no aprakstīta papīra ķīpām.

Arī samaksa par pakāpēm, pat visaugstākajām (4. un 5.), ir visai niecīga, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosinājusi no nākamā mācību gada tās aprēķināt nevis no algas apjoma kā līdz šim, bet visiem vienādi – no 280 latiem. Tas nozīmē, ka daudziem piemaksa samazināsies, nevis palielināsies.

Kad šīs pakāpes sākotnēji ieguva Eiropas Sociālā fonda projekta realizācijas laikā, tas pedagogiem deva iespēju saglabāt iepriekšējo atalgojumu, skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vispārējās izglītības eksperte Modra Jansone, uzsverot, ka tagad tā ir pārvērtusies par papīru ražošanu, kam ir visai attāla saistība ar darba kvalitāti. Arī Jūrmalas domes Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare, kura nosauc to «principā par labu lietu», uzskata: vairāk jāpievērš uzmanība praktiskajai darbībai, metodiskajai dažādībai, nevis dokumentu mapēm. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse domā, ka pašlaik pakāpju piešķiršanas sistēma ir krietni izstrādātāka nekā no sākuma. Pēc viņas domām, kopumā sadalīšana pa pakāpēm gan ir nosacīta – diez vai liela atšķirība ir starp tiem, kas pieteicās uz 4. pakāpi, un tiem, kas – uz trešo. Starp citu, Jelgavā no tiem, kas vēlējās saņemt ceturto pakāpi, tikai viens to neesot dabūjis. Latvijas Pedagogu domes (LPD) valdes loceklis Oskars Lūsis norāda, ka būtu jāpārskata pakāpju piešķiršana un izvērtēšana. Viņam radies iespaids, ka tās rada arī visai neveselīgu konkurenci, bijuši gadījumi, kad skolas administrācija atspēlējusies kādam no pedagogiem, kas bijis pārāk aktīvs. Tāpat skolas vadība nebūt neesot ieinteresēta, lai tās mācību iestādē būtu pēc iespējas vairāk darbinieku ar 4. un 5. pakāpi, jo piemaksas taču jāfinansē no skolas budžeta. Turklāt šie skolotāji nereti ir pat mazliet ārpus skolas rāmjiem, jo raksta grāmatas, vada metodiskās apvienības, gatavo eksāmenu materiālus. «Faktiski apbalvo skolotājus, kas skolas dzīvē nav tik ļoti iekšā, bet vairāk ir IZM palīgi,» teic LPD pārstāvis, piebilstot, ka šiem cilvēkiem vajadzētu maksāt no ministrijas, nevis skolu kabatas.

Nozarē strādājošie nav apmierināti arī ar naudas daudzumu, ko pedagogs saņem par pakāpi, jo tas ir pārāk niecīgs. Ja IZM kā atskaites latiņu noteiks 280 latu, tad summa saruks vēl vairāk – un par 4. pakāpi varēs saņemt 28 latus (no šīs summas vēl jāatskaita nodokļi, līdz ar to reāli uz rokas būs vēl mazāk). Tas daudziem nozīmēs kritumu ienākumos. I. Vilkārse uzskata, ka normāli būtu par visaugstāko novērtējumu saņemt 100 latu, nevis tikai niecīgus procentus. A. Paipare vērš uzmanību, ka algas skolotājiem ir dažādas un tās ir arī stipri atkarīgas no direktora – cik kompetenti un tālredzīgi viņš piesaista finanses: «Ja visu saliek kopā, tad skolā ar labu kvalitāti nauda iznāk laba.» A. Paipare gan atzīst, ka nereti tā vairāk ir naudas piesaiste, ne kvalitātes rādītājs.

Lieli iebildumi pedagogiem ir arī pret to, ka ar 1. septembri piemaksas nesaņems tie, kas pērn nokārtoja pakāpes, jo IZM nav laikus izdarījusi grozījumus noteikumos un Izglītības likumā. Dažs to nosauc skarbi – par diskrimināciju. Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle rezumē: «Tiek gan solīts, ka piemaksas saņems arī 3. pakāpi ieguvušie, taču īstas pārliecības nav, jo prakse rāda: ar vienu roku dod, ar otru – atņem. Patiesībā neviens skaidri nezina, kas būs.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe