Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti

12. novembrī kinoteātrī Splendid Palace paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti. Tika pasniegtas balvas labāko filmu un filmu ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem, kā arī balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā, žūrijas un citas īpašās balvas.
Nacionālajai kino balvai nominētās filmas un profesionāļus izvērtēja starptautiska žūrija. Tās sastāvā bija Latvijas profesionāļi un latviešu izcelsmes profesionāļi, kuri savu kino karjeru veidojusi ārzemēs. Viņu vidū ir kinozinātnieks Ph. D. Juris Civjans (ASV), Holivudas aktrise Rutanja Alda (ASV) un kinozinātniece Dr. Elīna Reitere (Vācija). Latviju pārstāvēs Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka, režisors Viesturs Kairišs un filmu producente Linda Krūkle.
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2018 laureāti
Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā – Mihailam Savisko un Ābramam Kleckinam.
Labākā pilnmetrāžas spēlfilma BILLE, režisore Ināra Kolmane, producenti Jānis Juhņēvičs, Marta Romanova-Jēkabsone, studija Deviņi, kopproducenti Studija 2 (Lietuva), Master film, Magic Lab (Čehija)
Žūrijas pamatojums: “Kā lielie redz?” par pasauli brīnās maza meitene. Savu kinematogrāfisko versiju par to piedāvā filmas radošā grupa, kura ir izveidojusi līdz detaļām pārliecinošu dažādu kino profesiju ansambļa sniegumu, attēlojot uz ekrāna apdāvināta bērna pasaules redzējumu.
Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, LAIKA TILTI, režisori Kristīne Briede, Audrjus Stonis, producents Uldis Cekulis, VFS Films, kopproducentiStudio Nominum (Lietuva), Vesilind (Igaunija)
Žūrijas pamatojums: Izmantojot savu skolotāju dotos instrumentus, to iemācīto pieeju kino domāšanai, filmas veidotāji apliecina cieņu viņu sniegumam, ievietojot katra šī meistara veikumu Baltijas dokumentālā kino kontekstā.
Labākā īsfilma, ELEKTRIĶA DIENA, režisors un producents Vladimirs Leščovs, Lunohod
Žūrijas pamatojums: Ar pārliecinošu meistarību veidots kinematogrāfisks universs, kur režisoram raksturīgā animācijas estētika un askētiskā stāstniecība ietver visu pasauli elektrības lādiņā.
Labākā debijas filma VĪRIETIS UN DĀLIJAS, režisors Guntis Bojārs, producents Matīss Kaža, Deep Sea Studios
Žūrijas pamatojums: Caur viena varoņa prizmu iejūtīgi vērota paaudžu, kuras šķir mīlestības neesamības radīta trauma, komunikācijas nespēja. Stāsts, kurš uzrunā ikvienu tā daudzslāņainībā.
Labākais scenārists OSKARS RUPENHEITS, Kriminālās ekselences fonds
Žūrijas īpašā balva par scenāriju KRISTĪNEI ŽELVEI filmā Mērijas ceļojums
Žūrijas pamatojums: Par meistarīgu unikālu arhīva materiālu lietojumu, meklējot iespējas vizualizēt pagājušo laiku.
Labākais spēlfilmas režisors DĀVIS SĪMANIS, Tēvs Nakts
Labākais spēlfilmas operators ANDREJS RUDZĀTS, Tēvs Nakts
Labākā aktrise ELITA KĻAVIŅA, Rīga. Dublis 1
Labākais aktieris VILIS DAUDZIŅŠ, Ar putām uz lūpām
Labākā aktrise otrā plāna lomā ILZE BLAUBERGA, Tēvs Nakts
Labākais aktieris otrā plāna lomā ANDRIS DAUGAVIŅŠ, Kriminālās ekselences fonds
Labākā māksliniece KRISTĪNE JURJĀNE, Tēvs Nakts
Labākā kostīmu māksliniece LIENE ROLŠTEINA, Homo Novus
Labākā grima māksliniece BEATA RJABOVSKA, Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni
Labākais dokumentālās filmas režisors IVARS SELECKIS, Turpinājums
Labākais dokumentālās filmas operators VALDIS CELMIŅŠ, Turpinājums
Labākais animācijas filmas režisors VLADIMIRS LEŠČOVS, Elektriķa diena
Labākā animācijas māksliniece LIZETE UPĪTE, Nakts pastaigas
Labākais komponists VESTARDS ŠIMKUS, Elpa marmorā
Labākais skaņu režisors ĢIRTS BIŠS, Nakts pastaigas, Zāģeri
Labākā montāžas režisore ANDRA DORŠS, Turpinājums
Labākā studentu filma Viesturs Kairišs iznāk no meža, režisore Marta Elīna Martinsone, Latvijas Kultūras akadēmija
FIPRESCI balva MĒRIJAS CEĻOJUMS, režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka, Vivat!
DELFI lasītāju balsojums KRIMINĀLĀS EKSELENCES FONDS, režisors un producents Oskars Rupenheits, studija Kriminālās ekselences fonds
Rīgas nami balva skatītākajai filmai HOMO NOVUS, režisore Anna Viduleja, producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs, Film Angels Productions
Laikraksta Diena, žurnāla SestDiena un izdevuma KDi balva MĒRIJAS CEĻOJUMS, režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka, Vivat!
Balvas vizuālajā noformējumā šogad redzams Lielais Kristaps, kas ir apbruņojies ar skaņas ieraksta tehniku. Skaņa kinofilmā bija tēma, kam šogad pievērsa īpašu uzmanību: plaši izskanējušas Latvijas simtgades filmas, apaļa jubileja būtupagājušā gadsimta 30. gaduskaņu hroniku veidotājiem Eduardam Kraucam un Voldemāram Blumbergam. Arī pati ceremonijas vieta – „Splendid Palace” – kinoteātris, kur vienmēr rādītas izcilas, tai skaitā arī mēmās filmas. Savukārt 1929. gada oktobrī šeit pirmoreiz Baltijā demonstrēja skaņu filmu.
Noslēguma ceremonijas režisors bija Mārtiņš Ķibers, scenogrāfijas autore Anna Heinrihsone. Līdzās ceremonijas vadītājam, rūdītam kinomīlim aktierim Egonam Dombrovskim pasākuma norisē palīdzēja un dažādus skaņas efektus uz vietas radīs tādi teātra trupas Kvadrifrons atveidoti personāži kā Viens, Divi, Trīs un Voisovers; sava loma būs arī Lielajam Mēmajam. Ar vokālajiem un mūzikas priekšnesumiem ceremonijā skatītājus pagodināja Ieva Parša, Intars Busulis, Mārtiņš Zilberts un Juris Vaivods. Noslēguma ceremonijas īpašais viesis bija maestro Raimonds Pauls.
Jau pēc festivāla noslēguma 13. novembrī aicinām uz vēl vienu ārpuskonkursa pirmizrādi – režisora Mārtiņa Grauda dokumentālo filmu par mākslinieku Miķeli Fišeru, mēģinājumu saslēgties ar trauslo mākslas darba radīšanas brīdi.
Vēl par tēmu:
Attiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālākLiepājas koncertzālē top koncertprogramma par mākslu izgāzties
15. aprīlī plkst. 11.00 Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē būs iespēja piedzīvot jaunu koncertprogrammu, kas caur dzeju, mūziku un elektronikas ritmiem aicina palūkoties...
Lasīt tālākNo 2. aprīļa Brīvdabas muzejā būs skatāma mākslas studiju “Rota” un “Plastika” izstāde “Pasaules līkločos”
No 2. aprīļa līdz 10. maijam Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studiju “Rota” (tekstils)...
Lasīt tālāk145. koncertsezonu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs ar Andra Dzenīša Dienvidu koncertu metāla sitaminstrumentiem
Ar īpašu programmu 16. maijā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu 145. koncertsezonu. Koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša...
Lasīt tālākRīgas Centrālajai bibliotēkai – 120
Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120. jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Tās pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems,...
Lasīt tālākKarjeras vērienīgākajā koncertturnejā Rīgā uzstāsies Braiens Adamss
27.septembrī Xiaomi arēnā kā allaž pozitīvas enerģijas pielādētu koncertu sniegs kanādiešu roka ikona Braiens Adamss. Jau vairāk nekā 40 gadus Braiens Adamss dodas koncertturnejās,...
Lasīt tālākMūžībā devies Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims
Šorīt līdz ar saullēktu Mūžībā devās Valmieras teātra aktieris Aigars Vilims (1955-2026). Aktieris, kurš savā vienīgajā teātrī spēlējis 47 gadus - no “Mēmā bruņinieka” 1979....
Lasīt tālākLielā Lieldienu svinēšana Brīvdabas muzejā būs 5. aprīlī
5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Lielā Lieldienu svinēšana – ar plašu amatnieku un pārtikas mājražotāju tirgu, olu krāsošanu un ripināšanu, šūpošanos...
Lasīt tālāk