Pašvaldības aicina Ministru kabinetu stabilizēt energoapgādes tirgu, īstenojot valsts iejaukšanās tiesības uz noteiktu laiku
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tautsaimniecības komitejas un Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 17. augustā, pieņēma lēmumu pašvaldību vārdā aicināt Ministru kabinetu stabilizēt energoapgādes tirgu, uz noteiktu laiku īstenojot valsts intervences tiesības, lai nodrošinātu stabilitāti un energoresursu pieejamību nākamajā apkures sezonā.
Šāds lēmums apvienotajā komiteju sēdē pieņemts, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par energoresursu pieejamību nākamajai apkures sezonai un apliecinājumu iesaistīties nepilnību risināšanā, kā arī lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamus siltumapgādes pakalpojumus. Saskaņā ar lēmumu kurināmā resursu sagādē ir jāiesaista valstij piederoši uzņēmumi – AS “Latvenergo”” un AS “Latvijas valsts meži”.
Attiecīgi valstij ir jānodrošina noteikta apjoma gāzes pieejamība siltumapgādes nodrošināšanai visām mājsaimniecībām visas apkures sezonas laikā, jāuzdod AS “Latvenergo” siltumapgādes uzņēmumiem nepieciešamo minimālo gāzes apjomu apkures sezonai un pārdot to siltumapgādes uzņēmumiem par ekonomiski pamatotu cenu, uzdod AS “Latvijas valsts meži” sagatavot un pārdot siltumapgādes uzņēmumiem šķeldu par ekonomiski pamatotu cenu, kā arī nodrošināt šķeldas, tostarp papīra malkas šķeldas, pieejamību siltumapgādes nodrošināšanai mājsaimniecībām visas apkures sezonas laikā, un nodrošināt to par ekonomiski pamatotu cenu.
Gan siltumapgādes komersantiem, gan arī pašvaldībām patlaban nav pārliecības par apkurei nepieciešamo energoresursu pieejamību visas apkures sezonas laikā, jo, valdot nestabilitātei tirgū un strauji augošo cenu dēļ, līgumi tiek slēgti uz īstu termiņu vai arī netiek slēgti vispār. Iemesli šādai situācijai ir dabasgāzes nepieejamība, mākslīgi pieaugusī šķeldas cena, kā arī apgrozāmo līdzekļu trūkums siltumapgādes komersantiem, kas savukārt izriet no iedzīvotāju nespējas nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus un attiecīgi parādsaistībām pret siltumapgādes komersantiem.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Saņemot informāciju no pašvaldībām un izvērtējot esošo situāciju, kopīgi ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju jau augusta sākumā aicinājām Ministru prezidentu un ekonomikas ministri operatīvi risināt situāciju gāzes un šķeldas tirgū, iesaistot valsts akciju sabiedrības resursu pieejamības nodrošināšanā. Informācija par resursu pieejamību un pietiekamu nepārtraukti mainās un šobrīd pašvaldībās un visā sabiedrībā valda liela neskaidrība, vai un kā pārdzīvosim tuvojošos apkures sezonu.”
Tāpat, ņemot vērā arvien pieaugošās energoresursu cenas, grūtībās var nonākt kritiskā infrastruktūra un sporta būves pašvaldībās, kas nespēs segt apkures un elektroenerģijas izmaksas, kas apgrūtinās to darbības nodrošināšanu.
Savukārt, uzklausot Labklājības ministrijas un Ekonomikas sniegto informāciju par valsts atbalsta iedzīvotājiem nodrošināšanu saistībā ar tarifu kāpumu, pašvaldības joprojām ir nobažījušās par atbildīgo dienestu pārslodzi atbalsta administrēšanā – iesniegumu reģistrēšanā, izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju, tās iesniegumus sāk saņemt jau tagad, lai gan to izskatīšana paredzēta tikai sākot ar 1.oktobri.
Prognozējot, ka ievērojami pieaugs mājokļu pabalsta apjoms, kas balstās uz mājsaimniecību ienākumu un izdevumu izvērtēšanu, kā arī to, ka valsts ir noteikusi papildus kompensāciju veidus elektroenerģijas, granulu, malkas izmantošanu apkurei ar noteiktu atbalsta intensitāti, kas radīs papildus slogu pašvaldībām un paildzinās pabalstu/kompensāciju izvērtēšanas un izmaksas termiņus, komitejas nolēma aicināt atbildīgās ministrijas kopīgi ar LPS un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju steidzami rast risinājumus vienkāršotām procedūrām atbalsta sniegšanā. Arī centralizētās siltumapgādes tarifu pieaugums ir nesamērīgs, tāpēc pieņemts lēmums aicināt Ekonomikas ministriju mainīt valsts atbalsta intensitāti, paaugstinot to no 50 līdz 75 % pie mediānas 68 EUR/MWH, paredzot diferencētu pieeju valsts atbalsta intensitātei. Vienlaikus ir jānodrošina, lai atbalsts būtu mērķētāks ne tikai pēc sociālās grupas pazīmes, bet arī pēc atbalsta līmeņa nepieciešamības reģionālajā līmenī.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk