Pārtikas ražotāji: pieprasījums pēc veselīgiem produktiem palielinās

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu (turpmāk – pārtikas memorands) jeb reformulāciju.
Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022. gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.
Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA “Lāči” dibinātājs Normunds Skauģis. “Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu,” komentē uzņēmējs.
Arī AS “Smiltenes piens” kvalitātes vadītāja Agita Opmane atzīst, ka pārtikas uzņēmumi spēlē būtisku lomu patērētāju uztura paradumu veidošanā. “Mums ir ļoti svarīga mūsu patērētāju veselība, un saprotam, ka cukurs un pārmērīgs sāls saturs ir galvenie veselīga uztura kaitnieki. Uzskatām par savu uzdevumu kaut nedaudz izglītot sabiedrību un radīt produktus ar mazu vai mazāku cukura saturu un augstu olbaltumvielu daudzumu. Šī gada laikā esam izstrādājuši trīs jaunus smūtija proteīna dzērienus ar zemu cukura saturu, bezlaktozes, kur tūlīt būs veikalu plauktos. Latvieši ir tauta ar labu apetīti un vēlmi labi un sātīgi paēst, tāpēc mēs ražojam visus tradicionālos latviešu tautai tik iecienītos piena produktus no 100% piena, ar maksimāli dabīgu to sastāvdaļu sarakstu, neizmantojam konservantus, nelietojam nevienu sintētisko krāsu un sintētisko aromātu. Uzņēmumi var ietekmēt un mainīt patērētāju paradumus, tomēr procesam ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, uzskatām, ka izglītošana par veselīgu uzturu ir jāsāk jau skolā, jo jaunā paaudze lietas uztver daudz ātrāk un ar savām zināšanām izglīto vecākus,” stāsta uzņēmuma pārstāve, norādot, ka “Smiltenes piens” turpinās strādāt pie jauniem produktiem ar augstu uzturvērtību un produktiem ar zemu sāls saturu, piemēram, siera kraukšķiem.
Veselības ministrija aicina pārtikas memorandam pievienoties arī citus pārtikas ražotājus, kuru skaits šobrīd ir 12 populāri pārtikas produktu ražotāji Latvijā. Plašāka informācija par memorandu Veselības ministrijas mājas lapā.
Pasaules Veselības organizācija un OECD atzinīgi vērtē pasākumus, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmē sabiedrības veselību un valsts ekonomisko izaugsmi. Pētījumi rāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts veselīga uztura paradumu veicināšanā, sniedz vairākas reizes lielāku ekonomisko ieguvumu. Starpsektoru sadarbība, iesaistot pārtikas ražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus, ir būtisks faktors, lai nodrošinātu veselīga uztura pieejamību un veicinātu sabiedrības veselību.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi arī Rīcības plāna projektu liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai Latvijā laika posmā no 2025. līdz 2029. gadam. Šī plāna mērķis ir veidot visaptverošu pieeju, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veicinot veselīgus uztura un dzīvesveida paradumus. Par to aizvadīta sabiedriskā apspriede un saņemti priekšlikumi gan no uzņēmējiem, gan ar sabiedrības veselību saistītām organizācijām.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk