18/02/2014, Kategorija: Sabiedrība

upeZiema, kas šogad tā pa īstam nav atnākusi, jau taisās uz promiešanu, taču sinoptiķi kavējas prognozēt, cik stipri būs šā pavasara pali.

Pērnā gada plūdos daudzviet sagrautie vai pārlieku zemie dambji, kas nespēja nosargāt apdzīvotas vietas, vēl ir būvdarbu stadijā. Tāpēc jācer, ka šogad plūdi ies secen.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka, salīdzinot ar 2013. gada pavasari, sniega krājumi šogad ievērojami mazāki, bet ledus ir biezs, daudzviet biezāks nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Ja pavasara process nebūs pakāpenisks, ir iespējami ledus sastrēgumi, skaidro sinoptiķe Līga Klints: «Palu raksturu ietekmē hidrometeoroloģiskie apstākļi upes baseinā rudens – ziemas periodā, bet ļoti svarīgs ir arī pavasara palu periods – nokrišņu daudzums, kas izkrīt, formējoties palu notecei, un gaisa temperatūra – cik strauji iestājas siltums.»

Pašlaik, gaisa temperatūrai pieturoties virs nulles, turpinās pakāpenisks ledus segas sairšanas process. Straujākajos upju posmos ledus segā veidosies izskalojumi, caurkusumi, piekrastes vaļumjoslas. Gandrīz visās upēs uz ledus ir ūdens. Pēdējo reizi ledus biezums mērīts

10. janvārī, un tobrīd situācija bija šāda: Daugavā no Veļižas līdz Vaikuļāniem 19–39 cm, bet Daugavā no Jersikas līdz Pļaviņu ūdenskrātuvei pie Pļaviņām 40–56 cm. Rīgā pie Sarkanā kvadrāta 32 cm. Aiviekstē pie Aiviekstes HES 28 cm, Ogrē pie Lielpečiem 42 cm, Dubnā pie Sīļiem 31 cm. Gaujā pie Valmieras un Carnikavas attiecīgi 31 un 42 cm. Lielupē pie Staļģenes 30 cm un pie Kalnciema 35 cm, bet Ventā pie Kuldīgas 35 cm.

Ledus ir biezs, toties sniega sega upju baseinos tikpat kā nokususi un papildu ūdens pienesumu neradīs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēsta, ka pašlaik aizsargdambju būvdarbi turpinās Carnikavas un Ādažu novados, Lubāna ezera piegulošajās teritorijās, kā arī Ogres pilsētā. Kopējā atvēlētā summa šo būvju aizsargspēju palielināšanai ir pieci ar pusi miljoni eiro.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija turpina aerolāzerskenēšanu Daugavas upju baseinā un iegūto datu apstrādi. Līdz marta beigām informācija par 5364 kvadrātmetru lielo teritoriju tiks nodota meteorologu rīcībā un turpmāk ļaus labāk prognozēt plūdu draudus Ogres, Jēkabpils un Daugavpils rajonos.

Eiropas Savienības jaunajā budžeta periodā nauda plūdu apkarošanai būs vēl. Hidrotehnisko būvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība turpināsies sešās Latvijas pilsētās: Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Ogrē un Jelgavā. Līdzekļi tiks atvēlēti arī pilsētu lietus kanalizācijas sistēmu pasargāšanai no jūras uzplūdiem, upju gultnes piesērējuma, kā arī virszemes noteces ietekmes.

No pērnā gada plūdiem dramatiskākās bildes tapa Ogrē pie Norupītes, kur dambī tika izrauts pamatīgs robs un tuvējās mājas applūda līdz pat jumtiem. Ogrēniete Velga Rituma Neatkarīgajai stāsta, ka tagad caurums dambī ir aizlāpīts, bet darbi uz dambja vēl turpinās. Iespējams, tie veiktos vēl raitāk, ja būvnieki netiktu apzagti. Garnadži paņēmuši gan ģeneratoru, gan prožektorus.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne

239 skatījumi




Video

Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē

01/09/2026

Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...

Lasīt tālāk
Video

Pagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem

01/09/2026

Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk