• Tweet

Izglītības kvalitātes uzlabošanai izstrādāti jauni un moderni mācību materiāli bioloģijai, ķīmijai, matemātikai un fizikai. Lai eksaktās zinātnes skolēni gribētu apgūt ar prieku, jau septembrī sāksies jauno mācību līdzekļu ieviešana Latvijas skolās.

Sešus gadus ilgušais darbs, kura laikā izstrādātas spēles, prezentācijas, animācijas, video, laboratorijas darbu piemēri un citi elektroniska formāta jaunie mācību materiāli, beidzot ir noslēdzies. Projektā Dabaszinātnes un matemātika 64 Latvijas skolās jaunos mācību līdzekļus realizēja un pārbaudīja praksē, un izmēģinājumu pieredze rāda, ka jaunā pieeja devusi rezultātus – auguši gan skolēnu sasniegumi eksaktajās zinātnēs, gan motivācija mācīties šos par sarežģītiem un neinteresantiem uzskatītos mācību priekšmetus.

9 miljoni tehnikai

Septembrī skolām pakāpeniski piegādās tehnisko aprīkojumu. Par iepirkuma konkursa uzvarētāju kļuva SIA Lattelecom, un rudenī 718 mācību iestādes saņems interaktīvās tāfeles, portatīvos datorus skolotājiem, digitālās datu kameras, stacionāros datorus skolēniem, kā arī nepieciešamo datorprogrammu nodrošinājumu un citu mācību procesam nepieciešamo. Jaunos mācību materiālus skolēniem un skolotājiem būs iespēja izmantot jau šajā mācību gadā, un plānots, ka līdz decembrim daļa skolu jau būs pilnībā aprīkotas, stāsta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu koordinators Ainārs Sviklis. Kopējais finansējums infrastruktūras iepirkumam ir

12 miljoni. No tiem trīs jau izlietoti, lai skolās uzlabotu vai no jauna izveidotu lokālos tīklus, bet deviņus tērēs aprīkojuma iepirkumam. Projektu pilnā apjomā finansē ERAF, un līguma laiks ir 15 mēneši, kad ar modernajiem mācību līdzekļiem un tehniku aprīkos visas Latvijas skolas.

Palielinās interese

Vidusskolas klasēs jaunos mācību materiālus izmanto jau kopš 2008. gada, taču šajā rudenī elektroniskos un drukātos mācību līdzekļus sāks izmantot arī septīto, astoto un devīto klašu skolēni. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas fizikas skolotāja Vita Pētersone atzinīgi novērtē darbu ar jaunajiem mācību līdzekļiem un atklāj, ka skolēni ar lielu aizrautību izmanto laboratorijas darbiem domāto tehniku. «Visvairāk viņiem, protams, patīk laboratorijas darbi, kad paši var darboties un nav jārisina sarežģīti uzdevumi no grāmatām,» stāsta fizikas skolotāja. Arī projektu koordinatore Rota NābeleŠneidere atzīst, ka līdz ar moderno mācību līdzekļu parādīšanos skolas ikdienā skolotājam vairs nav galvenā loma, jo tas kļuvis par konsultantu.

Trūkst skolotāju

Jaunu mācību līdzekļu un tehnikas ieviešana dabaszinātņu apguvi, protams, padara interesantāku un saistošāku, taču inovācija neatrisina joprojām aktuālo problēmu – eksakto zinātņu skolotāju trūkumu. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, domājot par veidiem, kā piesaistīt potenciālos pedagogus dabaszinātnēm, izvirza divus galvenos rīcības virzienus. Pirmkārt, tā būtu budžeta vietu veidošana pedagoģijas studiju programmās, un, otrkārt – jaunu, interesantu un uzlabotu studiju programmu veidošana pedagoģijas jomā. «Pašlaik notiek augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana, arī izglītības un pedagoģijas. Izvērtēšana noteikti veidos jaunas un inovatīvas programmas ne tikai pedagoģijā, bet arī citās augstākās izglītības jomās.

Avots: nra.lv