• Tweet

Latvijas pedagogus satraukusi kārtējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieplānotā reforma: tā paredz lielai daļai mācību priekšmetu noteikt samazinātu stundu skaitu.

Izglītības sistēmā strādājošie pauž neizpratni par šādām izmaiņām, uzsverot, ka šāda pašdarbība var novest pie neatgriezeniskām sekām izglītības sistēmā.

Ministru kabineta noteikumu projekts par Pamatizglītības standartu Latvijas pedagogiem nāca kā auksta duša. Šajā dokumentā IZM pēkšņi paziņojusi, ka ķīmiju, fiziku, bioloģiju, dabas zinības, ģeogrāfiju un literatūru varēs mācīt ar divreiz mazāku stundu skaitu nekā līdz šim, un arī mūziku, mājturību un vizuālo mākslu varot droši apcirpt. Pat latviešu valodu un matemātiku, kas ir valsts pārbaudījuma priekšmeti, esot iespējams «piegriezt». Ko un cik mazināt – tas būšot pašu skolu rokās, un tas ļaušot tām patstāvīgāk un brīvāk veidot savus izglītības programmas variantus. Latvijas Pedagogu domes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks lielāka uzsvara likšanu uz mācību iestāžu autonomijas un atbildības palielināšanu uzskata par uzteicamu, tomēr neslēpj šaubas par šāda liberālisma sekām un nesapratni, kāpēc esošais stundu sadalījums mācību priekšmetos ir tik slikts, ka tas jāsamazina.

Vai kāds varot atbildēt: kas notiks, ja bērnam, kurš mācījies skolā ar minimālo matemātikas stundu skaitu, nāksies mainīt skolu, kur šim mācību priekšmetam atvēlēts maksimums? Jo skaidrs, ka tas viss skars mācību saturu, līdz ar to arī skolēna zināšanas.

Gan A. Mūrnieks, gan skolu direktori uzskata, ka pamatizglītībai jābūt vienotam standartam, kas ļautu apgūt vispusīgu izglītību, dodot skolēnam apjaust savas spējas un intereses. «Brīvas improvizācijas lielākoties beidzas slikti. Tādu periodu jau izgājām, kad skolēns, ja gribēja iet uz fiziku, tad gāja, ja negribēja – negāja. Ar ko tas viss beidzās, labi zinām,» pavīpsnā Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons. Turklāt nesen ieviests iepriekšējais standarts, iegādātas grāmatas un pārējie materiāli, un izrādās, ka atkal jāpāriet uz citu. Ko tas nozīmē? To, ka skolotājiem būs jāpielāgo esošie mācību līdzekļi vai pat jārada pašiem savi – atbilstoši viņu skolā noteiktajam stundu skaitam. Galu galā: vai arī eksāmenu saturs nebūs jāgatavo katrai skolai pašai?

Pedagogi ir pārliecināti: ja kaut ko maina, noteikti jādomā, ko likt vietā.

«Tas nav tik vienkārši – nogriežam un ieekonomējam. Ja reiz samazinām stundu skaitu, sakoncentrējam mācību vielu, nu tad nodrošinām skolas ar skolotāju palīgiem, kas palīdz strādāt ar mazāk «ātrajiem» bērniem. Vai arī – ja apcērpam dziedāšanu un vizuālo mākslu, tad iedodam papildu finansējumu interešu izglītībai, lai bērni paši izvēlas, ko grib apgūt. Pretējā gadījumā tāds koncentrāts atsauksies uz mūsu bērnu attīstību un izglītību – diemžēl ne labākajā veidā,» teic Puikules pamatskolas direktore Ilona Lūdiņa.

Šīs jomas speciālisti, norāda, ka savulaik jau no vidusskolu stundu saraksta izņemta mūzika, pēc tam koris, tagad nu sekojot stundu skaita samazinājums uz pusi 1.–6. klasēm. «Ja gribam pastāvēt kā valsts ar savām tradīcijām, arī – dziesmu svētkiem, tad tāds lēmums atstās negatīvas sekas,» prognozē Cēsu 1. pamatskolas skolotāja, diriģente Ilga Šķendere.

Savukārt Latvijas Pedagogu domes vadītājs ironizē, ka nonāksim pie tā, ka pamatskolā mācīs piecus priekšmetus, pārējos – vai nu integrēti, vai nemaz. «Samazinot standartu prasības un uztaisot katrai stundai digitālu palīglīdzekli – varbūt varēs vispār iztikt bez pedagogiem, pietiks ar operatoru, kas ieliek disku datorā.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe