• Tweet

Summa, kas pacientiem jāpiemaksā par kompensējamiem medikamentiem, pēdējo gadu laikā būtiski pieaugusi, neraugoties uz informatīvām kampaņām, mudinot pirkt lētākos valsts kompensētos medikamentus.

Lielākā problēma, kas izraisa pacientu piemaksas palielināšanos, ir sadarbības trūkums starp visām iesaistītajām pusēm: Veselības ministrija kā likumu izstrādātāja un politikas veidotāja nav panākusi, ka ārsti izraksta pacientam piemērotākos un vienlaikus – finansiāli pieejamākos medikamentus, secinājusi Valsts kontrole. Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene pārmetumus noraida, jo esošā sistēma ir draudzīga pacientiem – ar ierobežotu budžetu tiek nodrošināta palīdzība maksimāli lielam pacientu skaitam. Ministre norāda, ka ārsti tā vietā, lai izrakstītu lētākas, izraksta dārgākas zāles, par kurām pacientiem ir jāpiemaksā.

Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka pēdējo gadu laikā būtiski ir palielinājusies pacientu piemaksa. Revīzijā konstatēts, ka 2011. gadā pacienti papildus piemaksājuši 9,3 miljonus latu jeb vidēji 2,84 latus par recepti, 2012. gadā – 10,9 miljonus latu jeb 3,12 latus par recepti, bet pērn pirmajā pusgadā jau – 7,3 miljonus latu jeb 3,73 latus par recepti. VK uzsver, ka tas turklāt notiek laikā, kad vērojama tendence kompensējamo medikamentu cenai samazināties. Kompensējamo zāļu sistēma paredz, ka vairāku slimību pacientiem tiek kompensēti medikamenti 50, 75 vai 100% apmērā. Katrai kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajai zāļu grupai tiek aprēķināta references cena – lētākā medikamenta aptiekas cena. VK secina: bieži pacientiem tiek izrakstīts nevis zāļu vispārīgais nosaukums, bet konkrēts medikaments, un aptiekā tad jāpiemaksā ne tikai 50 vai 25% no summas (izņemot 100% kompensētos medikamentus), bet arī starpība starp ārsta izrakstītā un references medikamenta cenu. Revīzijā secināts, ka šī piemaksa veido vidēji 23 procentus no kopējām medikamentu izmaksām.

Šāda sistēma, kad ārstam jāizraksta zāļu vispārīgais nosaukums, bet aptiekā izsniedz lētāko medikamentu, darbojas pāris gadus un jau saņēmusi lielu devu kritikas. Pacientiem, kuri saņem medikamentus vēl pēc vecās sistēmas, ārsti drīkst izrakstīt konkrētus medikamentus valsts sistēmas ietvaros, taču – jo lētāks kļūst references medikaments, jo vairāk jāmaksā pacientam. Ja konkrēta nosaukuma zāles vēlas saņemt pacients tagad, tad valsts viņam nekompensē pilnīgi neko. Tomēr pat Satversmes tiesa jauno sistēmu atzina kā atbilstošu Satversmei, jo pacientiem tiek nodrošināti medikamenti pieejamā budžeta iespēju robežās.

Tieši šāds ir Veselības ministrijas arguments jebkurai kritikai par kompensējamo medikamentu sistēmu – naudas ir tik, cik tās ir, un mūsu uzdevums ir nodrošināt maksimāli efektīvu ārstēšanu pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Gada sākumā Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube atzina, ka kompensējamo medikamentu budžets ir pietiekams, lai nosegtu visas vajadzības. Tik optimistiski viņam ļauj runāt tas, ka pērn vairākas reizes zāļu budžetu palielināja ar papildu naudas piešķīrumiem. Šogad piešķirtais budžets kompensējamām zālēm ir 117 miljoni eiro, kas gan ir vairāk par 2013. gada sākumā piešķirtajiem miljoniem zālēm, bet ievērojami mazāk nekā 2013. gadā kopumā – gandrīz 122 miljoni eiro. Pašlaik papildu naudas pieprasījumi šim gadam netiek plānoti, to Neatkarīgajai apstiprina arī veselības ministre, jo naudas zāļu apmaksai pietiek. Savukārt pacientu organizāciju lūgumi palielināt valsts kompensāciju apjomu, piemēram, C hepatītam vismaz līdz 90%, lai cilvēki varētu apmaksāt zāles, vai iekļaut inovatīvus medikamentus valsts apmaksājamo sarakstā, esot jaunas politikas iniciatīvas, kuras gatavošot nu jau 2015. gadam.

***

kompensējamie medikamenti

Kāpēc pacientiem jāmaksā vairāk par valsts kompensētām zālēm*?

*Ja ārsts izraksta konkrēta nosaukuma medikamentu, pacientam valsts kompensēs tikai attiecīgās grupas lētākā medikamenta cenu (references cenu), pārējais pacientam jāpiemaksā pašam

*Tā veidojas situācija, ka jāmaksā ne tikai pacienta maksājums par zālēm 50 vai 25%, bet arī starpība starp lētākajām un pacientam izrakstītajām zālēm

*Jo lētāks kļūst vislētākais medikaments, jo vairāk jāpiemaksā pacientam par savu medikamentu

Pacienta līdzmaksājums 0€ 5€

Valsts apmaksātā cena 5€ 10€

Zāļu cena

Avots: Neatkarīgā, pēc NVD datiem

***

Kompensējamo zāļu budžets

2013. gadā

Plānotais budžets kompensējamām zālēm 78,568 miljoni latu

Kompensējamo zāļu budžets kopā ar papildu naudu 85,433 miljoni latu jeb 121,56 miljoni eiro

2014. gadā

Plānotais budžets kompensējamām zālēm 117,32 miljoni eiro jeb 82,45 miljoni latu

Avots: Nacionālais veselības dienests

Avots: nra.lv /Inga Paparde