Pacienti slimnīcā ierodas novēloti, turklāt ļoti slimi. «Ja man atved sāpēs brēcošu vēža pacientu, es nesaprotu, kā tā var būt? Kur ir viņa ģimenes ārsts?» par nepieļaujamu, bet ikdienišķu situāciju to sauc Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš.

Lielākā daļa neatliekamās medicīnas klīnikas pacientu, kur vairāk nekā 60 procentos gadījumu cilvēkus nogādā ātrā palīdzība, ir «ģimenes ārstu kontingents», visbiežāk hroniski slimi ļaudis ar slimības paasinājumu. Lielākoties pacienti klīnikā ierodas ar akūtām un hroniskām saslimšanām un bieži vien – novēloti.

Klīnikas deviņu mēnešu darba rezultātu analīze liecina: pieaug pacientu skaits, kuri vēršas pēc neatliekamās palīdzības slimnīcā, taču pakāpeniski pieaug to sirdzēju skaits, kuriem palīdzību sniedz ambulatori. Nereti ir gadījumi, kad pacients ir atvests ar ātro palīdzību, bet pēc palīdzības sniegšanas viņu palaiž mājās. Pacienti ir neizpratnē, atzīst mediķi, tāpēc liela nozīme ir skaidrojošajam darbam no ārstu un medmāsu puses. «Pacienti ierodas pārliecībā, ka ārstēšana iespējama tikai slimnīcā,» saka P. Tomiņš, «ka izmeklēšana iespējama tikai stacionārā, ka zāles iedarbojas tikai tad, ja tās injicē.»

Kopš Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā Gaiļezers darbojas daudzfunkcionālā neatliekamās medicīnas klīnika (atvērta 2010. gada novembrī), līdz šāgada augustam tajā ārstēti 53 204 pacienti – lielākā daļa atvesta ar ātro palīdzību, tomēr trešdaļā gadījumu – ieradušies paši. No visiem pacientiem, kuri nokļuvuši klīnikā, stacionēta tikai puse, pārējie atzīti par ambulatoriem pacientiem – viņiem sniegta palīdzība un viņi no šīs ārstniecības iestādes izrakstīti. «Kaut gan pēc neatliekamās palīdzības vērsušos cilvēku skaits pieaug, mainījusies stacionēto un ambulatoro pacientu proporcija,» skaidro anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists Viesturs Liguts. Pirms klīnikas darba sākšanas ambulatoro pacientu bija 36 procenti, tagad to skaits ir pieaudzis līdz 50 procentiem. Ik dienu klīnika apkalpo vidēji 200 pacientu.

Gaiļezera neatliekamās medicīnas klīnikas darbs liecina: pieaug alkoholisma upuru skaits

Dati mediķiem ļauj secināt, ka samazinās pacientu agrīnā (pirmajās 12 vai 24 stundās pēc atvešanas uz slimnīcu) letalitāte.

Mediķi ir uztraukti par lielo pacientu skaitu, kuri slimnīcā ievietoti ar alkohola saindēšanos. Vairāk nekā puse pacientu, kuri ārstēti Toksikoloģijas un sepses klīnikā, bija saindējušies ar etanolu un surogātiem. «Sacēla traci par taukskābēm, taču par to, ka cilvēki nodzeras, klusē,» secina P. Tomiņš. Šādu pacientu skaits diemžēl pieaug.

Galvenās izmaiņas, kuras ieviestas Gaiļezera slimnīcā līdz ar jaunās daudzfunkcionālās klīnikas izveidi, saistītas ar būtiski jaunu pieeju akūto pacientu uzņemšanā, ko klīnika ir pārņēmusi no citām, kā uzsver slimnīcas vadība, pasaules modernākajām neatliekamās medicīnas slimnīcām. Neatkarīgi no tā, vai pacientu slimnīcā ieved ar ātro palīdzību vai viņš ierodas pats, tiek veikta pacientu grupēšana pēc prioritātes, izvērtējot indikācijas. Priekšroka tiem pacientiem, kuru stāvoklis prasa akūtu medicīnisku iejaukšanos.

Ir piecas kategorijas, kur pirmā un otrā ir dzīvībai bīstami stāvokļi, tiem seko pārējie pacienti, kuru veselības stāvoklis ļauj palīdzību uzgaidīt. «Pacienti ne vienmēr ir ar to apmierināti, jo neviens nevēlas gaidīt, taču jāsaprot, ja mums ieved pacientu uz dzīvības un nāves robežas, mums viņš jāglābj vispirms,» uzsver

P. Tomiņš. Katrs pacients klīnikā tiek izmeklēts, tiek noteikta diagnoze. Kopumā kopš pagājušā gada novembra klīnikas pacientiem veikti 395 877 dažāda veida diagnostikas un laboratoriskie izmeklējumi. Tālākais ārstniecības process daļai pacientu var norisināties ambulatori, tomēr, ja ir nepieciešama īslaicīga pacientu ārstēšana (līdz 24 stundām), piemēram, hipertoniskā krīzes, hronisku slimību saasinājumu gadījumā, klīnikā ir pieejamas tā sauktās novērošanas palātas. «Vairākums pacientu ir ģimenes ārstu kontingents, jo no mums viņi aiziet mājās,» secina P. Tomiņš. «Ģimenes ārsti arī apzināti atsūta pie mums uz izmeklējumiem pacientu ar akūtu slimību, jo zina, ka citkārt jāgaida rindā, mēs veicam uzreiz – pacients ir ieguvējs, ģimenes ārsts ieguvējs, valsts arī ieguvēja, tikai slimnīcai tie ir zaudējumi.»

Avots: nra.lv

***

UZZIŅAI

NEATLIEKAMĀ MEDICĪNA RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS STACIONĀRĀ GAIĻEZERS

• Kopš stacionārā Gaiļezers darbojas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (atvērta 2010. gada novembrī), līdz šāgada augustam tajā ārstēti 50 559 pacienti.

• No tiem ar ātro palīdzību atvesti 34 333 jeb 67,9%.

• Ieradušies paši 16 266 jeb 32%.

• No visiem pacientiem, kuri nokļuvuši neatliekamās palīdzības klīnikā, stacionēti tikai 50,46%, par ambulatoriem pacientiem atzīti 49,54% (sniegta palīdzība un izrakstīti).

• Gaiļezera Toksikoloģijas un sepses klīnikā ārstēts 1401 toksikoloģisks pacients, no viņiem vairākums – 55,67% – saindējušies ar etanolu un surogātiem.

Avots: Rīgas Austrumu slimnīca