Olšteins veidos savu organizāciju
Tā dēvētais Olšteina sešnieks, kas nodrošina Valda Dombrovska koalīcijas stabilitāti, neesot iesaistījies sarunās nedz ar zaļzemniekiem, nedz ar topošo Einara Repšes organizāciju, tā vietā, visticamāk, pārtopot par patstāvīgu organizāciju. Olšteinieši arī negrasoties kļūt par koalīcijas klupšanas akmeni, jo ir apmierināti ar valdības darbu.
To sarunā ar Neatkarīgo apliecināja Saeimas neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins.
K. Olšteins 11. Saeimā ievēlēts no Zatlera Reformu partijas, taču drīz vien kopā ar domubiedriem pameta šīs organizācijas rindas, izveidojot neatkarīgo parlamentāriešu grupu. Šāds manevrs ļāvis Olšteina sešniekam iegūt milzīgu svaru Valda Dombrovska koalīcijā, jo bez tā atbalsta šā brīža valdībai ir tikai 50 Saeimas deputātu atbalsts. Publiskajā telpā gan izskan minējumi, ka K. Olšteins tuvākajā laikā varētu meklēt jaunus partnerus, iesaistoties kādreizējā premjera Einara Repšes jaunveidotajā partijā vai pieņemot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) netiešos mājienus par sadarbību. Šāds scenārijs nozīmētu arī V. Dombrovska valdības nestabilitāti un iespējamu koalīcijas sairumu.
Ministru kabineta vadītājs vakar medijiem gan norādīja, ka, pēc viņa domām, runas par draudiem koalīcijai neesot pamatotas un tās – pildot opozīcijas spēka funkcijas – izplatot Zaļo un zemnieku savienība, kura tādējādi sekmējot nonākšanu pie varas.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šim apgalvojumam gan nepiekrīt. «Ilgus gadus atrodoties politikā, es spēju objektīvi izvērtēt situāciju un vēlos Olšteina sešniekam norādīt uz to, kas viņu sagaida nākotnē. Ir acīm redzams, ka vecā gvarde nevēlas dot ceļu jaunajiem, tā vietā izmantojot viņus kā balsošanas mehānismu.
Taču, ja Olšteina sešnieks, nedomājot par izaugsmi, turpinās pienest ūdeni Vienotībai, ar to viņu politiskā karjera beigsies un nākamajā Saeimā viņus vairs neievēlēs,» pauž politiķis. A. Brigmanis uzskata, ka Vienotība neuzņemšot olšteiniešus savās rindās, jo iekšējā konkurence gan vēlēšanu sarakstos, gan vēlmē pēc amatiem jau tā esot pārāk liela. Tikmēr kā patstāvīga vienība neatkarīgo deputātu grupa nevarot cerēt uz labiem rezultātiem nākamajās parlamenta vēlēšanās, jo viņu veikums šā brīža Saeimā esot nemanāms, bet politiskā identitāte – neskaidra. Visi šie argumenti, pēc A. Brigmaņa domām, liekot olšteiniešiem jau tagad izšķirties, kā dzīvot tālāk, un vispareizāk būtu iekļauties kādā citā, spēcīgākā organizācijā.
Pats K. Olšteins šādu scenāriju atspēko. «Mēs nemeklējam preciniekus un neesam tā līgava, kas precēs pirmo pretimnācēju,» Neatkarīgajai atzina neatkarīgo deputātu grupas līderis. «Šā brīža modelī jūtamies komfortabli un noteikti nekļūsim par klupšanas akmeni Valda Dombrovska valdībai. Mūsu prioritāte ir ekonomiskā attīstība, un Valda Dombrovska valdība pelnījusi atzinīgus vārdus. Turklāt, ir jāpaiet vismaz gadam, lai novērtētu, vai valdība pilnvērtīgi pilda savus uzdevumus, tādēļ šobrīd par mūsu vēlmi mainīt koalīciju nevar būt ne runas,» klāstīja K. Olšteins. Parlamentārietis gan neslēpa, ka neatkarīgo deputātu grupai būs nepieciešama transformācija, taču tā nenotikšot kā saplūšana ar kādu citu organizāciju. «Augsti vērtēju Einaru Repši kā zinošu un pieredzes bagātu politiķi. Latvijas politiskajai videi trūkst kvalitatīvu debašu, viedokļu un diskusiju, tādēļ viņa iespējamo atgriešanos politikā uzskatu par apsveicamu. Taču es neesmu ar Einaru Repši runājis jau vairākus gadus. Tāpat kā neesmu apspriedis sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību. Protams, nākotni nevar prognozēt, tādēļ neizslēdzu arī apvienošanos ar kādu citu partiju, taču tas noteikti nenotiks šobrīd. Tuvākajā laikā mēs transformēsimies neatkarīgā veidojumā un būsim patstāvīga organizācija,» rezumēja K. Olšteins.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk