Oktobrī vērojams straujākais cenu pieaugums pēdējos gados
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 0,8%. Precēm tas palielinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,3 procentiem.
Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Pēdējos gados oktobrī patēriņa cenu līmenis palielinājās vidēji līdz 0,4 %, bet šogad pieaugums ir straujākais kopš 2008. gada, kad straujās izaugsmes gados oktobra laikā cenu līmenis auga par vairāk nekā 1 procentu.
Kā skaidro ekonomikas ministrija, arī šā gada oktobrī lielākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai. Šogad oktobrī mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 4,8%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,3 procentpunktiem. Vienlaikus pārtikai cenas pieauga par 1,2%. Ņemot vērā pārtikas preču lielo īpatsvaru patēriņa grozā, cenu pieaugums šajā preču grupā noteica kopējā cenu līmeņa palielināšanos par 0,3 procentpunktiem. Vislielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas pakāpeniski palielinās kopš šī gada februāra, nelielu kritumu uzrādot tikai jūlijā.
Liela ietekme uz cenu palielinājumu oktobrī bija arī cenu kāpumam degvielai. Cenas degvielai palielinājās par 4,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Oktobrī pasaules naftas cenām vidēji mēneša laikā bija vērojams neliels pieaugums. Mēneša sākumā cenas stabilizējās 51-53 USD par barelu līmenī, bet mēneša otrajā pusē tās pakāpeniski samazinājās līdz mēneša beigās sasniedza 48 USD par barelu pēc tam, kad tika publicēti dati par ieguves pieaugumu ASV. Vienlaikus saistībā ar bažām par OPEC dalībvalstu spēju vienoties par naftas ieguves ierobežošanu, nav pamats gaidīt būtisku naftas cenu kāpumu tuvākajā laikā.
Cenas mēneša laikā akciju noslēguma ietekmē pieauga arī alkoholiskajiem dzērieniem (par 0,9%) un kopā ar cenu kāpumu tabakas izstrādājumiem (par 0,6%) palielināja kopējo patēriņa cenu līmeni par 0,1 procentpunktu.
Noslēdzoties aktīvajai tūrisma sezonai, lielākā pazeminošā ietekme oktobrī bija cenu kritumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem par 8,5%, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2016. gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, patēriņa cenas pieauga par 1%. Gada vidējā inflācija bija negatīva -0,1 procents.
2016. gadā inflāciju turpinās ietekmēt pasaules naftas un pārtikas cenu dinamika. Pašlaik pasaules cenām ir vērojama stabilitāte un straujš to kāpums netiek prognozēts, tādēļ kopumā šogad gada vidējā inflācija varētu būt tuvu nullei.
Foto:geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk