NVA kuponi – sliktas birokrātijas paraugs
Eiropas Sociālā fonda naudas dalīšana iedzīvotāju prasmju un iemaņu uzlabošanai izvērtusies grandiozā birokrātiskā procedūrā, ko Eiropas Komisija nebūt nav pieprasījusi.
Vietējie finansējuma administrētāji sagudrojuši tādas prasības, ka skoloties gribošajiem uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) nākas doties pat pa piecām reizēm, jo dokumentu aprite internetā netiek akceptēta. Un te būtiski uzsvērt, ka konkrētā mūžizglītības programma paredzēta bezdarba riskam pakļautiem strādājošiem cilvēkiem. Tātad viņiem regulāri jāatprasās no darba, radot sarežģījumus gan sev, gan savai darbavietai.
To, ka mūsdienās bez šādas birokrātijas valstij vajadzētu mācēt iztikt, piekrīt arī Labklājības ministrija. Nākotnē tā sola gan datoru izmantošanu komunikācijā ar klientiem, gan samazināt nepieciešamību klātienē apmeklēt Nodarbinātības aģentūras darbiniekus. Bet vismaz pēdējās mācību naudas porcijas saņēmējiem nācās gan stāvēt naktī rindā pie aģentūras, gan turpmākā mēneša laikā kā uz darbu staigāt uz savu NVA filiāli.
Jānāk piecas reizes
Pirmajā reizē cilvēkiem izsniedza papīrīti ar kārtas numuru un laiku, kad jāierodas kupona saņemšanai. Otrajā reizē pārbaudīja pasi un pieprasīja Valsts ieņēmumu dienesta datus, lai noskaidrotu, vai cilvēks patiešām ir strādājošs, vecāks par 25 gadiem un kvalificējas programmai. Trešajā reizē tiek izsniegts mācību kupons. Ceturtajā reizē kupons uz aģentūru jānes atpakaļ, pēc tam, kad mācību firma to aizpildījusi. Nezin kādu apsvērumu dēļ pati firma nedrīkst tālāk kārtot formalitātes. Piektajā reizē jānes čeks par veikto 30% līdzmaksājumu un jāslēdz līgums. Un tikai tad beidzot var sākt mācīties – valodas, datorprogrammas u. c. Pasākums tika izsludināts 3. oktobrī. Šobrīd līgumu slēgšana un 1160 cilvēku staigāšana turp atpakaļ turpinās. Uz aģentūru regulāri staigā arī Solvita – viņa strādā pārtikas uzņēmējdarbības jomā. Jau pērn gribējusi pieteikties mācību kuponam, jo nepieciešams uzlabot angļu valodas zināšanas, kas vajadzīgas tiešajā darbā. Tad nokavējusi, šogad izdevies. Par valsts piedāvāto iespēju mācīties ar ievērojamu atlaidi viņa, protams, ir priecīga, taču bezjēdzīgi garā procedūra, kādā tā iegūstama, – sarūgtina. «Bet es zinu, ko NVA atbildētu uz pārmetumiem. Viņi ieteiktu paņemt nu jau piecas brīvas bezalgas dienas darbā,» smejas Solvita. Jāatgādina, ka rindā uz ielas stundām kvernējušos cilvēkus šādi rīkoties mācīja aģentūras Rīgas nodaļas darbiniece – turklāt dziļā nopietnībā, kad kāda pārgurusi kundze viņas pārstāvēto iestādi apsūdzēja valsts īstenotā genocīdā.
Agrāk bija vēl trakāk
Interesanti, ka pēc Neatkarīgās lūguma NVA veiktie teorētiskie aprēķini par apmeklējumu skaitu atšķiras no programmas dalībnieku veiktajiem. Izrādās, pirmo apmeklējuma reizi ar milzīgo rindu vairāku kvartālu un stundu garumā aģentūra nemaz neuzskata par apmeklējumu. Un līdzmaksājuma čeka iesniegšanai atsevišķa nākšanas reize teorētiski neesot vajadzīga, bet praksē tiek pieprasīta. Arī Valsts ieņēmumu dienesta datubāze aģentūrai online režīmā pieejama tikai tajos gadījumos, ja cilvēkam kādreiz jau ir bijušas darīšanas aģentūrā. Pārējiem atkal jāgaida. NVA Pakalpojumu departamenta Apmācību nodaļa gan informē, ka, «uzsākot projekta īstenošanu, Nodarbinātības valsts aģentūra apzināja valsts pārvaldē esošās informācijas sistēmas, lai maksimāli noņemtu birokrātisko slodzi no klientiem un pilnvērtīgi izmantotu informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā». Melots gluži nav, jo iepriekšējos gados vēl sestais un septītais apmeklējums bija nepieciešams, lai apmeklētu karjeras konsultantu. Tagad secināts, ka cilvēks tomēr pats labāk zina, kādas prasmes viņam nepieciešamas, lai saglabātu esošo darbu vai pārietu uz nolūkoto. Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis gan piekrīt, ka dzīvā rinda un piecreizēja staigāšana uz aģentūru ir pārspīlēta: «Centīsimies samazināt to vismaz līdz trim reizēm.»
Pašu būvēti sarežģījumi
Nākamgad strādājošajiem plānots izdalīt 7000 mācību kuponu, gandrīz trīs reizes vairāk nekā šogad. Taču internetā pieteikties joprojām nevarēs. Datoru izmantošana pieteikšanās procedūrās paliks uz nākamo Eiropas naudas dalīšanas periodu, tas varētu būt 2015. gads. Taču ministrija un NVA nolēmušas pārskatīt pretendentu loku, tādējādi mazinot ikgadējo ažiotāžu. «Primāri ir jāpalīdz vājākajiem,» spriež I. Lipskis. Šobrīd mācību naudu saņem tie, kuri ir ātrāki, apsviedīgāki un drosmīgāki, tie, kuri internetā izlikto paziņojumu pamanīja dažu stundu laikā. Taču naudas nav tik daudz, lai apmierinātu visus kuponu gribētājus, tādēļ ministrija vēlas, lai šī palīdzība sasniedz nodarbinātības ziņā apdraudētākos, nu, piemēram, pirmspensijas vecuma sievietes ar pamatizglītību.
Arī NVA Pakalpojumu departamenta direktore Eva Lossane secina, ka pašlaik programmas dalībnieku vidū ir vairāk cilvēku ar augstāko izglītību. Tādēļ aģentūra plāno rosināt detalizētāku un uz konkrētu auditoriju mērķētāku kritēriju ieviešanu.
Tiesa, arī sliktāk izglītotus cilvēkus kaitinās nevajadzīga birokrātija. Nesen, runājot konferencē par nākamo Eiropas Savienības budžetu, Eiropas Komisijas Reģionu politikas ģenerāldirektorāta direktora vietnieks Normunds Popens uzsvēra, ka Brisele neprasa dalībvalstīm sarežģīt naudas apguvi: «Lielākā daļa sarežģītības notiek uz vietas nacionālajās valstīs. Protams, ir vienkārši vainot Eiropas regulu. Bet regula neprasa trīsdesmit un simts papīru!» Šobrīd Eiropas Savienības mūžizglītības programma strādājošajiem Latvijā ir ietīta simts nevajadzīgos papīros, un izdarījuši to ir Latvijas ierēdņi. Pilnīgi lieki.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk