• Tweet

Latvija nav atteikusies no ieceres ieviest noziedznieku elektroniskās uzraudzības sistēmu, un vismaz pašlaik nav pamata apšaubīt noteikto termiņu – 2014. gadu.

Valsts probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs Neatkarīgajai saka, ka līdz 2013. gada 1. martam ir jāizstrādā attiecīgie grozījumi likumos un šobrīd darbs pie tā arī notiek. Elektroniskā uzraudzība tiks ieviesta 2014. gadā, un šo termiņu neviens nav atcēlis. «Elektroniskā uzraudzība neattieksies tikai uz dzimumnoziedzniekiem. To izmantos arī tad, ja izdarīti citi noziegumi, bet kas nav bīstami sabiedrībai. Piemēram, kāds nozadzis miljonu, bet tas tieši neapdraud ne mani, ne jūs,» viņš skaidro.

Par elektronisko aproču ieviešanu Latvijā tiek diskutēts kopš 2006. gada. Tolaik šādas kontroles nepieciešamību aktualizēja 13 gadu vecas meitenes slepkavība, ko izdarīja agrāk par dzimumnoziegumiem sodīts vīrietis. Elektroniskās aproces pat testēja, tomēr neieviesa. Toreiz kritiku izpelnījās iecere aproces izmantot tikai dzimumnoziedznieku kontrolei, norādot uz nepilnībām šajā sistēmā. Tagad elektronisko uzraudzību paredzēts ieviest plašāk un viens no mērķiem ir samazināt ieslodzīto skaitu cietumos, kas ir pārpildīti.

Šovasar Saeimas deputāti saņēma solījumu, ka elektroniskās uzraudzības sistēma varētu sākt darboties 2014. gada oktobrī un pakāpeniski tiks iesaistīti 200 notiesāto. Katrai personai uz kājas vai rokas piestiprinās aproci, kura ar elektroniskā signāla palīdzību būs saistīta ar speciālu raidītāju šīs personas dzīvesvietā, kas tālāk raidītu signālu uz monitoringa centru. Elektroniskās uzraudzības sistēma ļautu konstatēt, vai notiesātā persona noteiktajā laikā atrodas savā dzīvesvietā. Tas nozīmē, ka policistiem nevajadzētu doties to pārbaudīt fiziski.

Par to, kuriem noziedzniekiem šādu aproci uzliks, tiks izlemts pēc rūpīgas atlases, lai pirms termiņa netiktu atbrīvoti bīstami noziedznieki, tajā skaitā dzimumnoziedznieki.

Elektroniskās uzraudzības projektu apmaksās Norvēģijas valdība, Latvijas ieguldījums ir tikai 15 procentu. Elektroniskās uzraudzības aprīkojums izmaksās apmēram vienu miljonu eiro, bet elektroniskās uzraudzības sistēmas uzturēšana izmaksās aptuveni 400 000 latu gadā.

Avots: nra.lv /Antra Gabre