Novembrī gada griezumā samazinājās gan eksports, gan imports

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 12,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance novembrī gada griezumā samazinājās līdz -3,8%.
Novembrī gada griezumā straujāk saruka elektroierīču un iekārtu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu, graudaugu kultūru un sauszemes transportlīdzekļu eksports.
Novembrī gada griezumā nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 2,3%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti), Dāniju (koksne), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (transportlīdzekļi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Franciju (gaisa kuģi, to daļas) un Igauniju (elektroierīces un iekārtas).
Savukārt strauji – par 24% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, mehānismi) un Baltkrieviju (valkāts apģērbs, farmācijas produkti). 50% no visa eksporta uz Krieviju novembrī sastādīja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Novembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 8,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Angolu (graudaugi), Tunisiju (minerālie produkti) un Indiju (dārzeņi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Kanādu (eļļas augu sēklas) un Madagaskaru (graudaugi).
Novembrī gada griezumā importa samazinājumu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Samazinājās arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2024.gada vienpadsmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,1% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,1 %.
Paredzams, ka 2024. gada pēdējā mēnesī būs vērojama pozitīva eksporta izaugsme. Tomēr to turpinās ietekmēt ierobežots ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk