Novembrī gada griezumā samazinājās gan eksports, gan imports
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada novembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 3%, savukārt straujāk saruka importa vērtība – par 12,5%. Tādējādi tirdzniecības bilance novembrī gada griezumā samazinājās līdz -3,8%.
Novembrī gada griezumā straujāk saruka elektroierīču un iekārtu, eļļas augu sēklu un mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu, graudaugu kultūru un sauszemes transportlīdzekļu eksports.
Novembrī gada griezumā nedaudz pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 2,3%. Eksporta vērtība straujāk auga uz Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti), Dāniju (koksne), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (transportlīdzekļi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Vāciju (eļļas augu sēklas), Franciju (gaisa kuģi, to daļas) un Igauniju (elektroierīces un iekārtas).
Savukārt strauji – par 24% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, mehānismi) un Baltkrieviju (valkāts apģērbs, farmācijas produkti). 50% no visa eksporta uz Krieviju novembrī sastādīja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.
Novembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 8,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Angolu (graudaugi), Tunisiju (minerālie produkti) un Indiju (dārzeņi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētas preces), Kanādu (eļļas augu sēklas) un Madagaskaru (graudaugi).
Novembrī gada griezumā importa samazinājumu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības kritums. Samazinājās arī minerālo produktu, elektroierīču un iekārtu, kā arī mehānismu un ierīču imports. Savukārt pieauga koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2024.gada vienpadsmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,1% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 7,1 %.
Paredzams, ka 2024. gada pēdējā mēnesī būs vērojama pozitīva eksporta izaugsme. Tomēr to turpinās ietekmēt ierobežots ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Vēl par tēmu:
Plauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk1. ceturksnī palielinās investīciju skaits un vērojams aktivitāšu pieaugums būvniecības nozarē
Kaut arī pasaulē joprojām pastāv augsta nenoteiktība, jaunākie IKP dati liecina par piesardzīgi pozitīvām tendencēm ekonomikā, uz ko norāda gan investīciju skaita palielinājums, gan aktivitāšu...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākMazumtirdzniecības pieaugums aprīlī signalizē par pakāpenisku patēriņa atjaunošanos
Pēc krituma 2025. gada februārī un martā mazumtirdzniecības apgrozījumam aprīlī atkal bija vērojams mērens kāpums. Kaut arī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies, patērētāju...
Lasīt tālākLatvijas tirgotāji paraksta vienošanos par cenu samazināšanu
Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta Latvijas valdības vēlmi samazināt pārtikas cenas. "Mūsuprāt, pašreizējā brīvā tirgus un saspringtas konkurences apstākļos Latvijā (3 globālie...
Lasīt tālākMaijā pozitīva tendence uzņēmēju noskaņojumam būvniecībā un rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet pasliktinājās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk