Nodevas dēļ benzīns dārgāks
Degvielas valsts rezervju nodeva, kuru degvielas tirgotājiem būs jāsāk maksāt februārī par janvārī pārdoto degvielu, jau ir ieguvusi reālu apveidu.
Vakar Statoil degvielas uzpildes stacijās gan 95 Ultima, gan 98 Ultima markas benzīns maksāja par 1,6 santīmiem dārgāk nekā pirms gadu mijas. Savukārt dīzeļdegvielas cenā nekādas izmaiņas nenotika, lai gan teorētiski tai vajadzēja kļūt par 0,2 santīmiem lētākai.
SIA Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns Neatkarīgajai stāstīja, ka decembra otrajā pusē naftas produktu cenas pasaules tirgos atkal pakāpeniski sāka palielināties. Benzīna cenas gada nogalē palielinājās no 900 līdz 950 ASV dolāriem tonnā, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieauga no 915 līdz 950 ASV dolāriem par tonnu.
Arī ASV dolāra kurss pēdējo nedēļu laikā turpināja palielināties un pagājušās nedēļas beigās sasniedza jaunu, rekordaugstu līmeni – 54,4 santīmus par 1 ASV dolāru. Viņaprāt, galvenie notikumi, kas ietekmēja naftas un to produktu, kā arī ASV dolāra kursa izmaiņas, bija bažas par militāru konfliktu Persijas jūras līcī, Irānai draudot bloķēt kuģu satiksmi, ja netiks pārtrauktas pret to vērstās sankcijas; pieprasījuma pieaugums pēc naftas produktiem Ķīnā, kā arī ASV naftas produktu krājumu samazināšanās.
«Neskatoties uz naftas produktu cenu un ASV dolāra kursa kāpumu, degvielas cenas SIA Latvija Statoil stacijās pagaidām nav mainījušās. Pirmdien, 2. janvārī, benzīna cena tika palielināta par 1,6 santīmiem, kas atbilst valsts noteiktās obligāto rezervju nodevas apmēram,» uzsvēra Kaspars Skrābāns.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ar šo gadu ir mainīta valsts naftas rezervju glabāšanas sistēma, ieviešot nodevu par šo rezervju glabāšanu. Valsts nodeva ir 17,33 lati par katru iepriekšējā mēnesī realizēto degvielas tonnu pirmās kategorijas naftas produktiem. Komersantiem šī nodeva ir jāsāk maksāt 2012. gada februārī par janvārī realizētā benzīna apjomu.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka, visticamāk, naftas cenas šogad atradīsies virs 100 ASV dolāru atzīmes par barelu, «tāpēc autobraucējiem ir salīdzinoši maz cerību uz būtisku degvielas cenu samazinājumu».
Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna pieļauj, ka naftas cena šogad nedaudz samazināsies, bet joprojām būs tuvu 100 ASV dolāriem par barelu. «Bet līdz ar to, ka eiro kurss attiecībā pret dolāru vēl varētu nedaudz pavājināties, izteiksmīgs degvielas cenu kritums Latvijā nav prognozējams,» teica L. Strašuna.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk