Nodevas dēļ benzīns dārgāks
Degvielas valsts rezervju nodeva, kuru degvielas tirgotājiem būs jāsāk maksāt februārī par janvārī pārdoto degvielu, jau ir ieguvusi reālu apveidu.
Vakar Statoil degvielas uzpildes stacijās gan 95 Ultima, gan 98 Ultima markas benzīns maksāja par 1,6 santīmiem dārgāk nekā pirms gadu mijas. Savukārt dīzeļdegvielas cenā nekādas izmaiņas nenotika, lai gan teorētiski tai vajadzēja kļūt par 0,2 santīmiem lētākai.
SIA Latvija Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns Neatkarīgajai stāstīja, ka decembra otrajā pusē naftas produktu cenas pasaules tirgos atkal pakāpeniski sāka palielināties. Benzīna cenas gada nogalē palielinājās no 900 līdz 950 ASV dolāriem tonnā, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieauga no 915 līdz 950 ASV dolāriem par tonnu.
Arī ASV dolāra kurss pēdējo nedēļu laikā turpināja palielināties un pagājušās nedēļas beigās sasniedza jaunu, rekordaugstu līmeni – 54,4 santīmus par 1 ASV dolāru. Viņaprāt, galvenie notikumi, kas ietekmēja naftas un to produktu, kā arī ASV dolāra kursa izmaiņas, bija bažas par militāru konfliktu Persijas jūras līcī, Irānai draudot bloķēt kuģu satiksmi, ja netiks pārtrauktas pret to vērstās sankcijas; pieprasījuma pieaugums pēc naftas produktiem Ķīnā, kā arī ASV naftas produktu krājumu samazināšanās.
«Neskatoties uz naftas produktu cenu un ASV dolāra kursa kāpumu, degvielas cenas SIA Latvija Statoil stacijās pagaidām nav mainījušās. Pirmdien, 2. janvārī, benzīna cena tika palielināta par 1,6 santīmiem, kas atbilst valsts noteiktās obligāto rezervju nodevas apmēram,» uzsvēra Kaspars Skrābāns.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka ar šo gadu ir mainīta valsts naftas rezervju glabāšanas sistēma, ieviešot nodevu par šo rezervju glabāšanu. Valsts nodeva ir 17,33 lati par katru iepriekšējā mēnesī realizēto degvielas tonnu pirmās kategorijas naftas produktiem. Komersantiem šī nodeva ir jāsāk maksāt 2012. gada februārī par janvārī realizētā benzīna apjomu.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka, visticamāk, naftas cenas šogad atradīsies virs 100 ASV dolāru atzīmes par barelu, «tāpēc autobraucējiem ir salīdzinoši maz cerību uz būtisku degvielas cenu samazinājumu».
Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna pieļauj, ka naftas cena šogad nedaudz samazināsies, bet joprojām būs tuvu 100 ASV dolāriem par barelu. «Bet līdz ar to, ka eiro kurss attiecībā pret dolāru vēl varētu nedaudz pavājināties, izteiksmīgs degvielas cenu kritums Latvijā nav prognozējams,» teica L. Strašuna.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālāk