• Tweet

Asus iebildumus izraisījis Labklājības ministrijas (LM) piedāvājums reformēt izdienas pensiju sistēmu. Izskatīšanai valdībā sagatavota koncepcija, kas paredz paaugstināt izdienas pensijas pieprasīšanas vecumu vidēji par astoņiem gadiem un izslēgt vairākas amatu grupas no izdienas pensiju saņēmēju loka.

LM gan sagatavojusi vairākus rīcības variantus, kur piedāvā arī papildināt izdienas pensiju saņēmēju rindas ar Finanšu policijas darbiniekiem, kuri ikdienā veic līdzīgu darbu kā citi policisti.

Diskusijas par izdienas pensiju reformu nebūt nav jaunums – jau pirms pāris gadiem valdība nolēma to darīt, vispirms sakārtojot izdienas pensiju izmaksas kārtību, lai tā nebūtu sadrumstalota. Valdības lēmums paredzēja izstrādāt vienotu izdienas likumu, kam paredzēja smagu gaitu, un šīs prognozes ir piepildījušās. LM konceptuālajam dokumentam ir lavīnas efekts – kultūras darbinieki gatavi pieteikt streiku, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) paziņojis, ka cīnīsies, lai iekšlietu sistēmas darbinieku sociālās garantijas netiktu samazinātas.

LM: pārāk agri pensijā

Labklājības ministrijā skaidro: izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un profesiju dalījums pārņemts no bijušās PSRS – atsevišķās profesijās strādājošie, veicot darbu paaugstināta riska apstākļos un zaudējot profesionālās iemaņas, pēc noteikta laika nostrādāšanas varēja pieprasīt izdienas pensiju no agrāka vecuma. Tagad tās saņem ne tikai transporta, dzelzceļa un aviācijas jomā, iekšlietu jomā strādājošie un militārpersonas, bet arī prokurori, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un KNAB amatpersonas, orķestru, koru, teātru un cirka mākslinieki, tiesneši, diplomāti. Izdienas pensijas piešķir gan pēc nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan pēc personas sasniegtā vecuma, tomēr atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38 līdz 45 gadu vecumā. Vismaz LM speciālisti uzskata, ka izdienas pensijas pieprasīšanas vecums ir nepamatoti zems, turklāt pastāv būtiskas atšķirības, kā šīs pensijas aprēķina.

Vismaz 58 gadi

Savā koncepcijā LM piedāvā trīs risinājumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai. Rezumējot var teikt: LM vēlas panākt, lai izdienas pensiju noteiktās nozarēs strādājošie saņemtu vēlāk nekā pašlaik, jo valstī tiek palielināts arī vispārējais pensionēšanās vecums. Piemēram, viens no variantiem paredz no 2016. gada katru gadu par sešiem mēnešiem palielināt izdienas pensijas vecumu, līdz tas būs 58 gadi. Savukārt darba stāžam vajadzētu būt vismaz 25 gadiem (pašlaik vidēji tas ir 20 gadi). Pensijas apmērs būtu 55 procenti no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas, un izdienas pensijas izmaksa tiks pārtraukta laikā, ja izdienas pensijas saņēmējs uzsāk vai turpina darbu amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju. Proti, ja savas darba spējas noteiktā profesijā cilvēks zaudējis un tajā vairs nestrādā, tad izdienas pensiju saņem, ja tomēr turpina strādāt, tad pensiju nesaņem (jāatgādina, ka izdienas pensiju var saņemt arī strādājošie pensionāri).

LM dati liecina, ka liela daļa izdienas pensijas saņēmēju, kuri nav sasnieguši 62 gadu vecumu, turpina strādāt. Piemēram, 95 procenti no iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, nav sasnieguši 62 gadu vecumu, no kuriem 62 procenti turpina strādāt arī pēc izdienas pensijas piešķiršanas. Līdzīga situācija ir ar kultūras darbiniekiem no kuriem 60 procenti turpinot strādāt pēc izdienas pensijas piešķiršanas.

Visi iebilst

Skaļas iebildes saņemtas no daudziem. Arodbiedrības iestājas par to, ka darbiniekiem, kuri pēc ārstu komisijas atzinuma veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt darbu savā profesijā, jāsaglabā iespēja saņemt izdienas pensijas. «Neviens taču negribēs braukt ar vilcienu, ja zinās, ka to vada vecs un slims mašīnists!» paziņojumā ironizē LBAS.

Mediķu arodbiedrība savukārt uzskata, ka izdienas pensijas jāsaņem arī strādājošiem, kuriem darbs saistīts ar paaugstinātām prasībām veselības stāvoklim, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu mediķiem.

***

VIEDOKĻI

Uldis LIPSKIS, Liepājas Simfoniskā orķestra valdes loceklis:

– Darbojoties ar pilnu atdevi, mūziķi sastopas ar profesionālām saslimšanām drīz pēc 40 gadu vecuma. Arī tīri fizioloģiski mūziķa ķermeņa augstākā veiktspēja ir līdz 35–40 gadu vecumam. Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamatargumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem laikus atjaunot māksliniecisko sastāvu.

Rihards KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs:

– Policijas kapacitāte tika ietekmēta ekonomiskās krīzes rezultātā, līdz ar to es neatbalstu piedāvātās koncepcijas īstenošanu par izdienas pensijām un cīnīšos par to, lai netiktu pasliktinātas iekšlietu darbinieku sociālās garantijas. Lai gan koncepcijas projekts tieši skar iekšlietu dienestu darbinieku intereses, par to nav notikušas izvērstas diskusijas.

Avots: nra.lv /Inga Paparde