No 2013. gada garantētais minimālais ienākumu līmenis būs 35 lati
No 2013.gada 1.janvāra garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) vienam cilvēkam noteikts – 35 lati mēnesī, informē Labklājības ministrija (LM).
GMI līmenis visiem trūcīgiem cilvēkiem vienādu – 35 latus mēnesī. Paredzēts, ka pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni ne tikai vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, bet arī bērniem. No nākamā gada paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem – tāpat kā līdz krīzei.
Vienlaikus pašvaldības domei būs tiesības noteikt augstāku GMI līmeni dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Tā maksimālais līmenis plānots līdz 90 latiem.
LM uzsver, ka līdz 2012.gada 31.decembrim piešķirtais GMI pabalsts netiks pārrēķināts.
To paredz otrdien, 18.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni. 2012.gada 27.septembrī sarunās par 2013.gada valsts budžetu valdība un Latvijas Pašvaldību savienība vienojās noteikt GMI līmeni 35 latu apmērā.
GMI pabalstu izmaksu nodrošināšanai 2013.gadā kopējais finansējums plānots 15, 45 milj. latu apmērā, t.sk. pašvaldībās 14, 52 milj. latu un LM līdzfinansējums 937, 3 tūkst. latu apmērā par pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 31.decembrim.
No 2013.gada 1.janvāra paredzēts pārtraukt līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldībām un saglabāt pirms Sociālās drošības tīkla stratēģijas īstenošanas uzsākšanas noteikto sociālās palīdzības pabalstu finansēšanas principu. Tas nozīmē, ka pabalstus pilnībā finansēs no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības domes noteikto GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem. GMI pabalsta vidējais apmērs 2011.gadā cilvēkam bija 25 lati mēnesī. Ja pašvaldības izmantos tām dotās tiesības noteikt augstāku GMI līmeni, tad pastāv iespēja, ka pabalsta vidējais apmērs varētu saglabāties iepriekšējā apmērā vai pat pieaugt.
GMI pabalsts ir viena no sastāvdaļām pašvaldības sociālās palīdzības sistēmā iedzīvotāju pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe un obligātā izglītība) nodrošināšanai, jo trūcīgām ģimenēm ļoti svarīgs ir arī dzīvokļa pabalsts. GMI pabalsts paredzēts pārtikas nodrošināšanai un katra pašvaldība var izveidot savu sociālās palīdzības sistēmu pārtikas nodrošināšanai trūcīgām ģimenēm un personām, turklāt, jāņem vērā, ka pilsētā un laukos šī sistēma var atšķirties.
LM uzsver, ka turpmāk par galveno darbības virzienu uzskatāma nepieciešamība saskaņot rīcības starp pašvaldību sociālajiem dienestiem, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm, lai veicinātu cilvēku, kuriem nav darba, atgriešanos darba tirgū. To pierāda skaitļi, jo 2011.gadā 50,5 tūkst. cilvēki jeb 41,4% no GMI pabalsta saņēmējiem bija nestrādājoši cilvēki darbspējas vecumā. Kopumā 2011.gadā GMI pabalstu saņēma 121,8 tūkst. cilvēki jeb 40,5% no kopējā pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita.
2013.gadā paredzēts ieviest divus jaunus aktīvās nodarbinātības pasākumus – komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana „Darbs Latvijā” un atbalsts bezdarbniekiem ar atkarības problēmām. Atbalsta mērķis ir sekmēt iedzīvotāju palikšanu Latvijā, sniedzot iespēju strādāt pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, nevis kļūt par ilgstošo bezdarbnieku un GMI pabalsta saņēmēju.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālākOperācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru
Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...
Lasīt tālākRīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli
Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...
Lasīt tālākVARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam
Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...
Lasīt tālāk