• Tweet

Valsts ieņēmumu dienesta degsmi – budžeta izpildes plāni pārpildās, ēnu ekonomika sarūk – neredz sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā. Tikai pāris pēdējos mēnešus ieņēmumi sākuši pārsniegt izdevumus, turklāt nebūtiski, lai runātu par leiputriju.

Labklājības ministrijas vadību nomāc fakts, ka ievērojama daļa strādājošo – vairāk nekā trešdaļa – sociālās iemaksas veic no minimālās algas.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme norāda, ka izdevumi sociālās apdrošināšanas budžetā kopš 2009. gada joprojām pārsniedz ieņēmumus. Piemēram, šogad sociālā budžeta izdevumi ir 1,4 miljardi latu, bet ieņēmumi – 1,3 miljoni latu, kā rezultātā veidojas kārtējais 78,2 miljonu latu deficīts. To segt bez aizņemšanās no pamatbudžeta iespējams tikai tāpēc, ka visus iepriekšējos gadus ir bijis veidots uzkrājums – pirms krīzes gandrīz miljards latu.

LM dati liecina, ka tikai no maija sociālajā budžetā parādījusies tendence, ka ieņēmumu ir vairāk nekā izdevumu, bet, piemēram, augustā tie ir bijuši vienādi. Pozitīvismam nav pamata, jo septembra dati jau atkal uzrāda deficīta veidošanos. Arī nākamgad LM prognozē sociālajā budžetā 56,7 miljonu latu deficītu, ko arī būs iespējams segt no sociālā budžeta uzkrājuma.

Tikai 2014. gadā LM plāno budžetu bez deficīta – ieņēmumi būšot 1,5 miljardi latu, bet izdevumi 1,4 miljardi latu, tāpēc plānots arī neliels uzkrājums 107 miljonu latu apmērā. Neatkarīgā rakstīja par iemesliem, kāpēc socbudžetā neveidosies iztrūkums, proti, nevis ārkārtīgi iepriecinošas prognozes par nodokļu maksātāju skaita pieaugumu vai algu, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas, kāpumu, bet gan fakts, ka no 2014. gada sociālais budžets vairs nesegs pensiju piemaksu izmaksas – gadā tas ir apmēram 130 miljoni latu. To izmaksu turpmāk veiks no pamatbudžeta. Tieši sociālajā budžeta deficīta dēļ, pensiju indeksāciju nevarot veikt. Ja pensijas indeksētu jau no 2013. gada, sociālā budžeta izdevumi līdz 2014. gada sākumam būtu lielāki, bet ne katastrofāli, un jebkurā gadījumā 2014. gadā sociālajā budžetā deficīta vairs nebūtu un būtu sasniegta pozitīva bilance vismaz 70–80 miljoni latu. 2014. gadā daļai darbspējīgo nāksies pensionēties vēlāk, jo sākies pensiju reforma.

Būtiski veikt kādus uzlabojumus iedzīvotāju labā, izmantojot sociālā budžeta līdzekļus, neesot iespējams vispirms tāpēc, ka ievērojams skaits cilvēku Latvijā strādā nelegāli un vēl lielāks skaits strādā, precīzāk, maksā sociālās iemaksas no minimālās algas. Pēc LM datiem, šādu darba ņēmēju ir vismaz 35 procenti. Viņu skaits būtiski pieauga, sākot no 2009. gada, un pērn sasniedza pat 37 procentus no visiem strādājošajiem, kuri veic sociālās iemaksas. «Jo lielāks ir legāli nodarbināto cilvēku skaits, kuri saņem legālus ienākumus, jo lielākas ir sociālā budžeta iespējas,» saka LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņa par mazticamu uzskata situāciju, ka šie cilvēki dzīvo ar tik zemiem ienākumiem, pieļaujot, ka daļa saņem papildu atalgojumu aploksnē. «Šie cilvēki ir sevi nolēmuši sociālajam riskam, jo, veicot mazas iemaksas sociālajā budžetā, arī pensijas un pabalstus var saņemt minimālā apmērā,» brīdina I. Jaunzeme, «sabiedrībai jāsaprot: kamēr tik liela daļa maksās sociālās iemaksas no minimālās algas, labumus sociālās apdrošināšanas budžets nevarēs piedāvāt.»

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns saka: šāda situācija, ka tik daudzi strādājošie saņem minimālo algu, «ir nenormāla». Darba devēju priekšlikumi samazināt nodokļu slogu nodarbinātajiem – vispirms iedzīvotāju ienākuma nodokli – nav ņemti vērā. «Kamēr būs tik liels nodokļu slogs, ēnu ekonomika būtiski nemazināsies,» saka eksperts.

***

UZZIŅAI

Darba ņēmēju sadalījums pēc algas lieluma (%)

Līdz 200 latiem 35,4%

No 200,01 līdz 500 latiem 39,4%

No 500,01 līdz 800 latiem 15,3%

No 800,01 līdz 1000 latiem 3,9%

No 1000,01 līdz 2000 latiem 4,9%

Virs 2000 latiem 1,1%

Avots: Labklājības ministrija

Avots: nra.lv /Inga Paparde