MK lems, par to, lai 1. martā darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti

Šodien, 23. februārī, plānots pieņemt precīzus grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka, ka no 1. marta darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti.
Kā zināms, valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas piedāvāto drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu Covid-19 apstākļos – papildu drošības prasības pakalpojumu sniegšanas vietām, pastiprinātu to ievērošanas kontroli un pakāpenisku pakalpojumu pieejamības paplašināšanu. Valdība lēma, ka primāri no š.g. 1. marta atļauts sniegt manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumus.
“Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas. Kopš otrā “vīrusa viļņa” vairākkārtīgi tika aizliegti dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, kopš decembra – nozares darbība ir pilnībā apturēta, kur pretī ārstniecības iestādes bez pārtraukuma turpina sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus. Kopā ar nozari esam apsprieduši epidemioloģiski droša darba konceptu, kā arī pārrunājuši pakalpojumu klāstu, kas tiek vērtēti ar zemu saslimstības riska līmeni. Otrdien valdībai piedāvāšu papildu argumentus, lai varam atvērt arī tos pakalpojumus, kurus sniedz ārstniecības personas,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas koncepta mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus nozares pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos. Līdz ar to drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas koncepts Covid-19 apstākļos ietver:
- pastiprinātas drošības prasības klientu apkalpošanas organizēšanai,
- distancei pakalpojumu sniegšanas laikā,
- individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai pakalpojuma sniedzējam,
- dezinfekcijas līdzekļu lietošanai,
- telpu vēdināšanai,
- prasības darba piederumiem un aprīkojumam,
- prasību pakalpojumu sniedzējiem noteikt atbildīgo personu par epidemioloģisko prasību ievērošanas kontrolei.
Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Tikmēr Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) prezidente Renāte Reinsone paziņojusi, ka, ja valdība otrdien neatbalstīs kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba atsākšanu, skaistumkopšanas pakalpojumu asociācijas prasīs veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk