• Tweet

Scenārijs, kas laika un naudas taupīšanas nolūkos pirmajā fāzē paredzētu “Rail Baltica” ātrvilciena pamatlīnijas izbūvi gar Rīgu, tajā neiebraucot, nav pieņemams, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Ministrs atzina, ka “Rail Baltica” projektam nepieciešamās investīcijas ir vairākkārtīgi lielākas, nekā sākotnēji lēsts.

Briškens norādīja, ka, lai ietaupītu naudu un izpildītu Eiropas Komisija prasību līdz 2030. gadam starp Baltijas valstīm ieviest funkcionējošu Eiropas platuma dzelzceļa līniju, šobrīd ir izstrādāti septiņi scenāriji, kas publiski varētu tikt prezentēti decembrī.

“Vairāki scenāriji personīgi man nav pieņemami. Tie paredz arī to, ka “Rail Baltica” pamata līnija pabrauc Rīgai garām, un faktiski tiek izveidota tāda Kauņas–Tallinas metrolīnija, kur Latvijas pasažieri, vismaz pirmajā fāzē, kas ir no 2030. gada līdz nezināmam laikam nākotnē, iesēžas “Rail Baltica” ātrgaitas vilcienā vai nu Skultē, vai Salaspilī,” skaidroja ministrs.

Rail Baltica projekta realizēšana notiek atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA, kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra, un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis, tostarp Latvijas vārdā Satiksmes ministrija, pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus.

Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums. EISI finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums, kas ir obligāts ES finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. ES finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.