Melnis: Lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanai tiks novirzīti AS “Latvenergo” dividenžu maksājumi
Ministru kabinets (MK) atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto ziņojumu “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Ziņojumā iekļauti vairāki pasākumi lietotāju atbalsta nodrošināšanai, to īstenošanai novirzot daļu no AS “Latvenergo” peļņas.
Valdība š.g. 9.oktobra MK sēdē atbalstīja vairākus enerģētikas jomas pasākumus, kuru īstenošanai 2024. gadā plānots novirzīt 86,2 milj. eiro. No tiem būtiskākie pasākumi ir atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un mērķēta atbalsta sistēmas izveide, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Saskaņā ar konceptuālo ziņojumu AS “Latvenergo” valsts kapitāla daļu turētājam no dividenžu maksājumiem paredzēts 2024. gada valsts budžetā novirzīt ne mazāk kā 199,3 milj. eiro.
Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem
Lai mazinātu ietekmi uz enerģētisko nabadzību, KEM piedāvā ar nākamā gada 1. janvāri turpināt piemērot atbalstu aizsargātajiem lietotājiem elektroenerģijas rēķinu izmaksu segšanai. Proti, daudzbērnu ģimenēm 25 eiro liels izmaksu samazinājums katru mēnesi, bet pārējām grupām (trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai); ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim) – 20 eiro.
Atbalsta nodrošināšanai katru gadu (2024., 2025., 2026. gads) plānots novirzīt 23,9 milj. eiro. Ņemot vērā š.g. 9. oktobra valdības atbalstu konceptuālajam ziņojumam, KEM drīzumā virzīs uz MK sēdi attiecīgos grozījumus regulējumā – “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi”, lai ar 2024. gada 1.janvāri atbalsts aizsargātajiem lietotājiem būtu jau piemērojams.
Mērķēta atbalsta sistēmas izveide energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni
Lai arī, kopš š.g. pavasara energoresursu cenas ir stabilizējušās, mērķis ir nodrošināt pēc iespējas automatizētu mērķēta atbalsta sistēmu, kuru izmantos situācijā pie ārkārtēji augsta energoresursu cenu kāpuma. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet piešķirt brīdī, kad tiks konstatēts energoresursu cenu ārkārtējs pieaugums tirgū (biržā).
Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS) automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Tās būs mājsaimniecību grupas ar zemu un vidēji zemu ienākuma līmeni, proti, mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% un vairāk no mājsaimniecības ienākumiem.
Pateicoties šai sistēmai, tiks sniegts mērķēts energoresursu atbalsts tām mājsaimniecībām, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Aptuvenais mājsaimniecību īpatsvars, kas varētu kvalificēties atbalstam, ir ap 40-50% mājsaimniecību Latvijā. Likumprojekts par šo sistēmu š.g. jūnijā tika apstiprināts valdībā un šobrīd iesniegts Saeimai. Plašāk skatīt šeit.
Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām/pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm – Valsts ieņēmuma dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP). Pie sistēmas izstrādes un ieviešanas strādā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKV). Mērķēta atbalsta sistēmas ieviešanu rekomendē arī Eiropas Komisija (EK), Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) un OECD. 2024.gadā EIKIS sistēmas ieviešanai un uzturēšanai plānots novirzīt 290 tūkst. eiro.
Atbalsts elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai
Elektroenerģijas tarifu stabilizācijai un pieauguma samazinājumam mājsaimniecībām plānots novirzīt līdz 50 milj. eiro. Par AS “Latvenergo” dividenžu rezervēšanu elektroenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai valdība vienojās jau š.g. 26.septembrī. KEM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm šobrīd strādā pie dažādiem risinājumiem tarifu kāpuma ierobežošanai. KEM līdz š.g. 1.novembrim iesniegs izskatīšanai MK ziņojumu ar izvērtējumu, kādā apmērā un veidā AS “Sadales tīkls” tarifu samazinājuma piemērošana ir turpināma 2024. gadā un, kāds ir kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs.
Latvijas iestāšanās Starptautiskās enerģētikas aģentūrā (IEA)
Lēmumu par pievienošanos IEA Latvija atbalstīja 2022. gada rudenī. Starptautiskās enerģētikas aģentūras pārstāvju vizītes Latvijā notikušas divas reizes, kuru laikā padziļināti vērtēta Latvijas enerģētikas politika un sagatavotība ārkārtas reaģēšanas pasākumiem. Latvijas sekmīgas uzņemšanas gadījumā būs jānodrošina Latvijas pārstāvība valdē, komitejās un darba grupās.
Dalība IEA nodrošinās Latvijai virkni ieguvumu – no kuriem būtiskākie – nacionālās enerģētikas drošības stiprināšana un nacionālo interešu aizstāvība, sadarbojoties, ne tikai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, gan arī tādiem globāliem spēlētājiem kā ASV, Japānu un Ķīnu. Tāpat Latvijas iesaiste IEA darbā dos iespēju stiprināt analītisko darbu par enerģētikas sektoru, izmantojot IEA biedriem pieejamos datus, prognozes, analīzes un rekomendācijas.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk