Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatot šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību.
Ar regulējuma izmaiņām tiks mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā, ļaujot būvdarbu vadītājam un būvuzraugam veiksmīgāk plānot savu rīcību, atstājot vairāk laika faktiskajai būvdarbu uzraudzībai, nevis formālo prasību izpildei. Tādejādi tiks nodrošināta paredzamāka būvdarbu gaita un mazināti strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošajām institūcijām.
Attiecīgi būvspeciālistam (būvdarbu vadītājam, būvuzraugam, autoruzraugam) tiks samazinātas veicamās darbības Būvniecības informācijas sistēmā, lai fiksētu būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā un sastādītu veikto būvdarbu aktus, tādejādi samazinot darba apjomu un tam nepieciešamo laiku salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošo regulējumu.
Izmaiņas būvnoteikumos paredz, ka:
būvdarbu veicējs būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas ierakstu par secīgu vienveidīgu darbu, nedublējot to vairākkārt, ja attiecīgos būvdarbus veic vairākas dienas pēc kārtas;
nebūs nepieciešams dalīt būvdarbu ikdienas un speciālajos būvdarbos, novēršot strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā par pareizu būvdarbu žurnāla aizpildīšanu;
pusēm būs jāvienojas par tiem būvdarbu pieņemšanas aktiem, kas tiks sagatavoti papildus nesošo konstrukciju un ugunsdrošības sistēmu pieņemšanas aktiem;
būvdarbus varēs veikt paralēli būvdarbu pieņemšanas aktu saskaņošanas procesam;
būvuzraugam būs laikus jāpasaka, kurus ikdienas darbus tas vēlas pārbaudīt.
Lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu, kopējie grozījumi būvnoteikumos stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Papildus kopējām izmaiņām būvnoteikumos, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024.gada 1.novembrī. Šīs izmaiņas atvieglos AS “Latvenergo” valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvju uzturēšanas un būvdarbu plānošanu, savlaicīgi iegūstot datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā.
Savukārt Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos tiek precizēts regulējums par elektronisko sakaru inženiertīklu pārvietošanas kārtību uz citam elektronisko sakaru komersantam piederošu kabeļu kanalizāciju, nodrošinot vienādas prasības esošā kabeļu kanalizācijā ierīkot jebkuram elektronisko sakaru komersantam piederošu inženiertīklu. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024.gada 1.novembrī.
Izmaiņas būvnoteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā 2024. gada 2. aprīlī apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” plāna pasākumu, kas nosaka nepieciešamību pilnveidot regulējumu būvdarbu fiksēšanai un būvdarbu kvalitātes risku mazināšanai. Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ietver aptuveni 60 pasākumus.
Ekonomikas ministrija turpina darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, tai skaitā kas attiecas uz būvdarbu procesa atvieglošanu, lai novērstu administratīvos šķēršļus visā būvniecības procesā, izmaiņām Būvniecības likumā, kā arī prasībās rūpnieciski ražotu ēku novietošanai. Darbs pie administratīvā sloga mazināšanas nekustamo īpašumu jomā notiek secīgi, savstarpēji papildinoši un vērsts uz procesu atvieglošanu.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk