Maksājuma kartes Baltijas valstīs norēķiniem visbiežāk izmanto Igaunijā, bet skaidras naudas izņemšanai – Lietuvā un Latvijā
Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju paradumus maksājumu kartes izmantošanā, Igaunijas iedzīvotāji biežāk izvēlas norēķināties ar karti par pakalpojumiem un precēm, ievērojami apsteidzot savus kaimiņus Latvijā un Lietuvā, kuri maksājumu kartes biežāk izmanto skaidras naudas izņemšanai no bankomāta, liecina SEB bankas dati Baltijā.
SEB bankas apkopotie dati liecina, ka šī gada deviņos mēnešos Igaunijā gandrīz pusi (47.5 procenti) no maksājumu kartes apgrozījuma veido maksājumi tirdzniecības vietās, kamēr Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – attiecīgi 30.4 procenti un 26.8 procenti. Tas nozīmē, ka Latvijā no SEB bankas izsniegto maksājumu karšu kopīgā apgrozījuma tikai trešo daļu veidoja maksājumi par precēm un pakalpojumiem, bet lielāko daļu – 70 procentu apjomā veidoja bankomātos vai tirdzniecības vietās izņemtās skaidrās naudas apjoms.
Atšķirības Baltijas valstu iedzīvotāju paradumos varētu būt skaidrojamas ar tādiem objektīviem iemesliem kā iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums katrā no valstīm un tirdzniecības vietās pieejamais POS terminālu skaits.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Kā zināms, maksājumi ar kartēm, izmantojot POS terminālus, ir populārāki blīvāk apdzīvotās vietās. Salīdzinot ar Latviju un Igauniju, iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums Lietuvā ir vienmērīgāks kā rezultātā mazo pilsētu iedzīvotāji veido būtisku iedzīvotāju daļu, kuriem, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem daudz biežāk jāizņem skaidra nauda, lai varētu iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus mazajos lauku veikaliņos vai tirgus vietās.”
Arī pēc POS terminālu skaita, kas ļauj iedzīvotājiem norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem tirdzniecības vietās, Igaunija krietni apsteidz Latviju un Lietuvu. Pēc Baltijas valstu centrālo banku datiem, POS terminālu skaits uz tūkstošs iedzīvotājiem Igaunijā veido 21, Lietuvā – 14, bet Latvijā – 12.
SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere: „Lai gan Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, iedzīvotājiem pastāv mazāk iespēju norēķināties ar karti, tomēr Latvijas maksājuma karšu izmantošanas un skaidras naudas izņemšanas rādītājs ir augstāks. To visticamāk nosaka pilsētu faktors, proti, iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir ļoti nevienmērīgs, ar tendenci koncentrēties atsevišķās lielākajās pilsētās.”
Kā liecina Baltijas valstu finanšu sektora uzrauga dati, bankomātu skaits uz vienu iedzīvotāju Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs, bet dienvidu kaimiņos atpaliek – Lietuvā šis rādītājs ir 0.44, Latvijā – 0.6, Igaunijā – 0.7. Ar vienu maksājumu karti šī gada 6 mēnešos Igaunijā veiktais transakciju skaits sasniedza 59 reizes, Latvijā – 24, bet Lietuvā – 16.
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākFM: maijā eksporta izaugsmi turpināja balstīt minerālprodukti, lauksaimniecības un rūpniecības preces
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk –...
Lasīt tālākPTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu
Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...
Lasīt tālākJūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs
2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...
Lasīt tālākRail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija
Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...
Lasīt tālākRihards Kozlovskis: tuvāko dienu laikā sagaidu skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis tuvāko dienu laikā sagaida skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos. "Esmu lūdzis Autotransporta direkciju...
Lasīt tālākKā izvairīties no viltotu un bīstamu rotaļlietu iegādes
Vasarā, kad biežāk tiek rīkotas bērnu dzimšanas dienas un citi svētki, aktuāls jautājums ir par dāvanu iegādi, un daudzi tās meklē interneta veikalos. Tomēr līdztekus plašajam rotaļlietu...
Lasīt tālākNo 1. jūlija pārtikas pamatproduktiem piemēros 12% PVN
No trešdienas, 1. jūlija, maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros PVN samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs...
Lasīt tālākNo šodienas ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālāk