• Tweet

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas plānotās izmaiņas pensiju likumā, kuru mērķis ir veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Diemžēl Finanšu ministrijas nodokļu reformu plānā iezīmētais priekšlikums par sociālo iemaksu samazināšanu pensiju otrā līmenī, tanī pat laikā uzticību pensiju sistēmai grauj.

“Pensiju sistēma nav Lego klucīšu mājiņa, kuru var jaukt un pārbūvēt pēc sirds patikas. Ar ieceri par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī nodokļu reformas idejas autori paši sev iešauj kājā. Samazinot pensiju otrā līmeņa iemaksas par diviem procentiem, arī nākotnes pensijas, visticamāk, būs mazākas,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

LSKA izraisa bažas arī ekspertu paustais, ka, samazinot iemaksas pensiju otrajā līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums. Turklāt lielā mērā to izraisīs arvien pieaugošais spiediens uz valsts sociālo budžetu, jo sabiedrībai novecojot, sociālo iemaksu veicēju paliks mazāk. LSKA ieskatā aktuāls jautājums ir – vai redzot, cik smagi dzīves dārdzība ietekmē pensionārus, daļa šodienas strādājošo neizlems labāk krāt naudu “zeķē” un pāriet ēnu ekonomikas pusē? Vai šis risks plānojot iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī vispār ir vērtēts?

LSKA ir gandarīta par Labklājības ministrijas iniciētajiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, kuri paredz precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. Tāpat ir apsveicami, ka šogad vecuma pensijas tiks indeksētas sasaistē ar uzkrāto apdrošināšanas stāžu.

Tomēr LSKA ieskatā pret daļu pensionāru, indeksējot pensijas vai tās daļu, kas nepārsniedz 683 eiro, joprojām tiek pieļauta netaisnība. “Ja cilvēks savā darba mūžā ir pildījis augsti kvalificētu darbu, vairāk strādājis un līdz ar to arī maksājis lielākus nodokļus valsts budžetā, tad tagad viņš par to tiek “atalgots” ar salīdzinoši mazākas pensijas daļas indeksāciju,” saka L.Kalnāja.

LSKA turpina iestāties par nepieciešamību indeksēt pensijas 100% apmērā vai vismaz 100 procentu apmērā no vidējās algas, kas šoruden sasniegs 1364 eiro. “Esam to teikuši ne reizi vien un nebeigsim atkārtot, ka Latvijas pensionāri ir pelnījuši cilvēka cienīgas vecumdienas. Ja pirmais pensijas līmenis ir solidaritātes līmenis, tad otrais līmenis, kuru tagad par diviem procentiem vēlas “apcirpt”, ir katra personīgais uzkrājums vecumdienām. Nav pieļaujams, lai ar iecerēto nodokļu reformu nākotnes pensionāru uzkrājumi ievērojami samazinātos,” norāda LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.