LPS lūdz skaidrot Eglīša izteikumus par finansējuma sadali pašvaldībām pēc to vadības politiskās piederības
Reaģējot uz pašvaldību vēlēšanu dienā, šī gada 5.jūnijā, jaunieceltā labklājības ministra Gata Eglīša paustajiem publiskajiem izteikumiem par finansējuma plūsmas kontroli pašvaldībām, ņemot vērā to vadības politisko piederību, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu izskaidrot ministra izteikumus.
Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram un labklājības ministram Gatim Eglītim, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver: “LPS, kā Latvijas pašvaldības apvienojošai organizācija nekad nav pašvaldības iedalījusi pēc politiskās piederības. Organizācija ir saņēmusi vairāku pašvaldību lūgumu skaidrot satraucošos izteikumus, jo gan pašvaldībām, gan arī LPS šādi publiski paziņojumi rada satraukumu gan kontekstā ar pašvaldību tālāku darbību pēc Administratīvi teritoriālās reformas, gan finansējuma pieejamību pašvaldībām Eiropas ES politiku instrumentu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros nākamajiem septiņiem gadiem. Šis finansējums ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību turpmāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanos, kā arī mazinātu sociālekonomiskās atšķirības starp valsts reģioniem, jo īpaši COVD 19 seku mazināšanā katrā pašvaldībā.”
Vienlaikus LPS aicina amatpersonas nodrošināt pašvaldībām piekritīgos nodokļu ieņēmumus, valsts budžeta, ES fondu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un ANM līdzekļus. Tāpat pašvaldībām būtiska ir aizņēmumu pieejamība 2021.-2027.gada plānošanas periodam tā, lai iegūtu katra pašvaldība un tās iedzīvotāji un uzņēmumi, neatkarīgi no pašvaldības vadības politiskās piederības.
“Pašvaldībām ir būtiski saņemt adekvātu finansējumu, lai nodrošinātu to vienmērīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Šādi ministra publiskajā vidē paustie izteikumi par politiskās piederības ietekmi uz līdzekļu sadali ir radījuši nopietnu satraukumu pašvaldībās, jo īpaši laikā, kad tiek īstenota Administratīvi teritoriālā reforma un virknei pašvaldību ir aktuāls jautājums par turpmāku finansējuma piesaisti,” pauž G. Kaminskis
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk