• Tweet

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru no 2025. gada 22. marta līdz 15. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) noritēs līdz šim apjomīgākā Ņujorkā dzīvojošā Latvijas mākslinieka Viktora Timofejeva personālizstāde “Citi pasažieri”, kas izvērš tādas tēmas kā citādība, dalītas identitātes, salasāmais un nesaprotamais.

Izstāde ietver Viktora Timofejeva svarīgākos radošās prakses motīvus, multimediālā instalācijā apkopojot jaunākos gleznojumus, zīmējumus, video darbus, kā arī speciāli veidotu skaņas ainavu, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Mišu Skalski (FI/LT). Visi ekspozīcijas elementi savieno autobiogrāfiskas atsauces ar plašākiem sabiedriskajiem procesiem sociālkritiskā metaforā un tiek izkārtoti scenogrāfiskā vidē. Pakāpeniski pieredzot visas trīs izstādes telpas, apmeklētājam atklājas dramaturģija par divu paralēlu un pretēju realitāšu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, aicinot pētīt robežas starp faktiem un fikciju, objektivitāti un subjektivitāti.

Cieši savijoties ar mākslinieka iepriekšējiem radošajiem meklējumiem, kuros būtisku vietu ieņem dator- un videospēles, atšķirīgi programmēšanas rīki un interese par iracionālām sistēmām, izstādes darbi iekļauj jau ilgākā laika posmā attīstītas koncepcijas, aizvien meklējot tām jaunas izteiksmes formas. Piemēram, viens no Viktora Timofejeva atslēgas darbiem – “Alfabēta pulkstenis”, kas sistemātiski bezgalīgi mutē burtu veidolus, – izstādē transformējas jaunā dimensijā, iezīmējot cenzūras, varas un sabiedrības normu attiecības.

Strādājot starp Rīgu un Ņujorku, Viktors Timofejevs savos darbos jau ilgstoši pēta identitātes, valodas un saziņas formas, izzinot to daudzslāņaino, mainīgo dabu, iespējas integrēties un pretoties dominējošām sistēmām. Mākslinieka interešu lokā ir dažādas pārvaldības struktūras un komunikācijas mehānismi, kas atšķirīgu mediju interpretācijās izvērš idejas par galēji absurdo. Tās vienlaikus ir gan reakcijas uz pasauli, kurā dzīvojam, un sajūtu, ka nevaram kontrolēt tās turbulentos procesus, gan centieni konstruēt vidi kā ironisku ikdienas reāliju apvērsumu.