Linda Matisone: Jāvienkāršo nodokļu administrēšana mazajam biznesam

“Nodokļu administrēšanai mazajam biznesam ir jābūt vienkāršai, nodokļu likmēm – samērīgām un konkurētspējīgām,” otrdien, 28. martā, pēc sēdes sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Sēdē deputāti sprieda par kolektīvā iesnieguma par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu virzību.
“Mazo uzņēmumu nodokļu administrēšana šobrīd ir pārāk sarežģīta. Tas daudzus potenciālos uzņēmējus attur uzsākt uzņēmējdarbību,” norādīja L.Matisone. Komisijas priekšsēdētāja piebilda, ka arī jaunais Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts prasa uzlabojumus. Iespēju atvērt kontu ir izmantojuši vien nepilni divi procenti no saimnieciskās darbības veicējiem.
Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai izskatīšanai tika nodots 10168 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums par vienkāršotu mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu.
Iniciatīvas autori rosina politiskā līmenī sākt diskusiju par nodokļu administrēšanas sistēmas reformu, vienlaikus norādot, ka kolektīvajā iesniegumā rosinātie priekšlikumi par nodokļu likmes aprēķina principu un atbrīvojumu no grāmatvedības daļēji jau ir ņemti vērā.
Deputāti akcentēja, ka mazajiem uzņēmējiem ir būtiska loma gan reģionu, gan visas valsts biznesa ekosistēmā. Deputāti bija vienisprātis, ka esošā nodokļu sistēma jāpilnveido.
“Šis jautājums arī turpmāk būs Tautsaimniecības komisijas darba kārtībā, lai rastu vislabākos risinājumus tautsaimniecības interesēm,” sēdes noslēgumā pauda L.Matisone.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk