• Tweet

«Viņi sabojāja māju, bet tagad lielās, ka ir uzlabojuši,» tā plaši izreklamētos siltumefektivitātes uzlabošanas darbus savā mājā Kārklu ielā 3 vērtē liepājnieks Nikolajs Matrosovs.

Viņš cenšas pierādīt, ka darbi paveikti nekvalitatīvi, negodīgi un nebija tā vērti, lai iedzīvotājiem turpmākos 15 gadus nāktos cīnīties ar kredītmaksājumiem.

N. Matrosovs sistemātiski raksta sūdzības dažādām iestādēm, kaunina politiķus un uzrunā masu medijus, bet projekta ieviesējus sauc par blēžiem un krāpniekiem. Šis konflikts parāda, cik svarīgi siltināšanas pasākumu īstenošanā ir panākt maksimāli lielu atbalstu no iedzīvotāju puses. Ja tāda nav, vairojas neticība un arī citu māju iedzīvotāju šaubas par savu māju renovēšanas lietderību. Pat neraugoties uz to, ka daļu naudas dod Eiropas Savienība.

Gigabaits pārkāpumu

Neatkarīgajā N. Matrosovs ierodas, paņēmis līdzi veselu gigabaitu informācijas – fotogrāfijas, dokumentus. Skrupulozus dažādu ar projekta ieviešanu saistītu pārkāpumu aprakstus – piemēram, vienā no dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm par atbalstu projektam parakstījusies arī mirusī kaimiņiene. «Šīs ir Gogoļa Mirušās dvēseles Liepājas versijā,» sarkastiski spriež N. Matrosovs. Tomēr noprotams, ka bojāta siltumizolācija, sākotnējam projektam neatbilstošas caurules, trūkstošas vēja plēves, neesoša līmjava un citi aktīvā iedzīvotāja piesauktie krikumi maskē viņa raižu galveno cēloni – 15 gadus viņam par dzīvokli būs jāmaksā vairāk. Papildus 14 lati mēnesī, ko viņš nav gribējis.

No ārpuses renovētā māja pašlaik izskatās tikpat neglīta kā agrāk – drūms pelēks betons, brūnas joslas ap logiem, šķības greizas šuves. Tikpat neglīta ir arī astoņdesmito gadu beigās celtās un toreiz līdz galam nepabeigtās mājas apdzīvošanas vēsture.

Komunālais eksperiments

Uzņēmums Liepājas namu apsaimniekotājs skaidro, ka remonti šajā namā bijis savā ziņā eksperimentāls projekts – iedzīvotāju parādi lieli, ēkas tehniskais stāvoklis slikts. Nevarēja droši zināt, vai ieguldījumi atmaksāsies. Kopā te ir 72 dzīvokļi un veikals. Pērn darbi pabeigti – svarīgākais – noārdīta vecā un uzbūvēta jauna apkures sistēma, kuras pluss ir iespēja atvienot apkuri nemaksātāju dzīvokļos. Tas acīmredzot mobilizēja iedzīvotājus uz maksāšanu, jo siltumenerģijas parāds no 15 tūkstošiem latu 2010. gada oktobrī saruka līdz 12,7 tūkstošiem 2012. gada septembrī. Savukārt siltumenerģijas patēriņš salīdzinātajos 12 mēnešu periodos samazinājies no 592 uz 368 megavatstundām.

Svaigākus datus uzņēmums gan nepiedāvā, bet N. Matrosovs apgalvo, ka tagad parāds atkal pieaudzis.

Turklāt viņa uztverē neesot pareizi uzskatīt, ka par enerģijas patēriņu liecina tikai silti radiatori. Ja nav karstā ūdens, cilvēki tērē elektrību aukstā sildīšanai. Dzīvokļos, kuros parādu dēļ apkure atvienota, tiek lietoti elektriskie sildītāji. Šobrīd siltums atvienots deviņos dzīvokļos. Pavēsi ir arī N. Matrosova dzīvoklī. Viņa miteklis mājā ir vienīgais, kurā jaunā apkures sistēma vispār netika ievilkta. Kad notika būvdarbi, viņš neielaida iekšā strādniekus.

Smukums – maz ticams

Tagad cīnītājs grib panākt, lai Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atsakās maksāt Eiropas līdzfinansējumu par šī projekta īstenošanu. Kopējās veikto darbu izmaksas ir 140 tūkstoši, bet no ERAF plānots segt 62 tūkstošus.

Divu gadu garumā N. Matrosovs aģentūru ir burtiski apbēris ar dažādām sūdzībām un pieprasījumiem, taču šis entuziasms viņam pagaidām nav atmaksājies. Aģentūra izvērtējusi projekta dokumentāciju un, neatradusi tajā viltojumu pazīmes, atteikusies to pārsūtīt tālāk tiesībsargājošajām iestādēm.

LIAA pārstāve Vineta VilistereLāce Neatkarīgo informē, ka aģentūrā jau ir iesniegts noslēguma maksājuma pieprasījums. Tas atrodas vērtēšanas procesā: «Lai pārliecinātos par būvniecības kvalitāti, LIAA, piesaistot ārējo ekspertu, veiks pārbaudi projekta īstenošanas vietā.»

Visticamāk, finālā projekts tiks atzīts par labu esam, jo arī pasūtītājs veiktajās pārbaudēs nav konstatējis nesaskaņotas atkāpes no būvprojekta.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne