Liecības apmaiņā pret olīvu birzīm jeb Kāpēc nedrīkst filmēt t.s. Lemberga prāvu

Desmit gadu laikā, kopš Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta tā saucamā Lemberga prāva, aizstāvība četras reizes ir lūgusi atļauju filmēt tiesas zālē notiekošo, un visas četras reizes pēc prokuroru uzstājīgiem protestiem tiesa filmēšanu ir aizliegusi. Šāda prakse nav tipiska, jo citos līdzīgos gadījumos filmēšana tiek ļauta. Piemēram, politiskajā lietā, kur Ogres mērs Egils Helmanis aizstāvas pret apsūdzībām par izspiešanu, filmēšana ir atļauta.
Bet t.s. Lemberga prāvā apsūdzība neparko negrib atklātību. Kāpēc? Šī prāva taču nav slēgta, tur nav runa par tanku skaitu karabāzē vai izlūku uzvārdiem, nav arī izvarotu nepilngadīgu personu asaru vai kā tamlīdzīga, kas ētisku vai drošības apsvērumu dēļ var tikt pamatoti slēpts.
Tad laikam tomēr no ļaužu acīm tiek slēpts kaut kas cits – lai sabiedrība neredz, kā izskatās, kādā tonī runā un kādus brīnumus stāsta tie nabaga cietēji, no kuriem Ventspils mērs 1993. gadā it kā izspiedis akcijas. Redzētu arī, cik ļoti tālu no patiesības ir plaši sludinātā tēze, ka aizstāvība it kā velkot laiku. Redzētu, kādu ar lietu attāli saistītu vai vispār nesaistītu visādu vecu dokumentu makulatūras blāķi prokuratūra ir atšķūrējusi uz tiesu un sauc par pierādījumiem. To redzot, sabiedrībai varētu rasties jautājums: «Prokurori prasa Lembergu ieslodzīt cietumā uz astoņiem gadiem? Par ko?»
Viena no sižeta līnijām ir gluži neticams stāsts par to, kā viens advokāts no Šveices izmanto Latvijas valsti savām vajadzībām. Nesodīti un bezkaunīgi dzīvo viņš un tie, kas viņam šādu iespēju ir nodrošinājuši. «Mamma» – valdība neredz vai izliekas neredzam, kas notiek. Nekur nekad kaut kas tamlīdzīgs nav redzēts, tikai «Nekurnekadzemē» Latvijā.
2007. gadā, kad tika uzlikti aresti it kā Lemberga mantai – ar Ventspils tranzītbiznesu saistīto ārvalstu un Latvijas uzņēmumu tā saucamajām patiesā labuma guvēju tiesībām, prokurors Andis Mežsargs par arestētās mantas glabātāju iecēla Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Daudzi, pat niknākie Lemberga pretinieki, to uzzinot, palika ar mutēm vaļā. Kas notiek? Jau tajā pašā brīdī radās jautājums, vai šis advokāts neizmantos viņam uzticēto mantu savtīgi, vai sargās to, vai nenotrallinās? Kā valsts izkontrolēs, kas ar šīm vērtībām notiek?
Ir gājuši gadi, un Meroni neatskaitās, kā viņam sokas ar mantas glabāšanu. Viņam ir iepatikusies Grieķijas sala Krēta, kurā viņš gluži kā kāds arābu šeihs vai pasakaini bagāts Brunejas sultāna radinieks pērk villas, pili, helikopteru nosēšanās laukumu, un viņa palīgs Krētā Nikoss Masioudakis vēstulē sūrojas par savu tautieti, kurš negrib pārdot olīvu birzi. Tā tas varētu Krētā būt, jo konservatīvie salinieki dažkārt pat par nekādu pasaules naudu negrib šķirties no mantas, ko daudzu paaudžu laikā sarūpējuši viņu senči. Vieglāk ir ar latviešiem – Latvijā gan ir ļaudis, kas gatavi izpalīdzēt, pakalpot, pārdot un uzdāvināt mantu, sevišķi ja tā ir manta, kas viņiem nemaz nepieder.
Uzvaras gājienā pa latvju zemi Meroni gan ir atgadījušies daži sīki aplauzieni. Valsts ieņēmumu dienests (VID) šomēnes ir uzlicis divus aizliegumus viņa kontrolētajai AS Latvijas Naftas tranzīts, kas jau gadiem ignorē normatīvos aktus un neiesniedz savas darbības pārskatus, kā arī nav uzrādījusi savus patiesos labuma guvējus. Iepriekšējā valdība neļāva ar Meroni saistītai firmai nopirkt populāro Radio SWH. Tur gan vēl nav zināms, kā beigsies, jo firma ir iesniegusi prasību tiesā pret Latvijas valsti.
Taču citos virzienos Meroni bezbēdīgi svilpo. Viņam neprasa, kur paliek tranzītuzņēmumu nauda un manta, vai vispār tur kaut kas vēl ir palicis. Šis jautājums jaunajā Saeimā lielāko daļu deputātu neinteresē vai arī interesē tādā veidā, ka ar šveicieti saistīti uzņēmumi viņiem maksā par konsultācijām.
Kāpēc prokurori krasi negatīvi reaģē uz lūgumiem likt Meroni atskaitīties par arestēto mantu? Saeimas deputāts Aldis Gobzems spriež: «Tur ir tikai viens arguments. Ņemot vērā to, ka Meroni ir liecinieks t.s. Lemberga lietā, viņiem (prokuroriem) ir bailes, ka, noņemot Meroni mantas glabātāja amatu, pazudīs liecinieks. Tieši tādēļ Meroni, iespējams, tiek turēts kā vienīgais arestētās mantas glabātājs. Vienīgā juristu aprindās kuluāros aprunātā tēma, kāpēc Meroni tiek turēts par mantas glabātāju, ir tieši šis iemesls.»
Lūk, juristi to runā! Saeimas deputāts to saka! Ja ir tā, kā runā juristi, tad iznāk, ka, lai uzturētu baltiem diegiem šūtu lietu, apsūdzība nevar iztikt bez Meroni liecībām. Liecinieks viņš ir apmaiņā pret villām un olīvu birzīm Krētā. Tāds «bezkompromisu tiesiskums», ka maz neliekas.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk