• Tweet

Attiecībās ar Krieviju atslābums nav gaidāms līdz pat kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas 2018.gada martā, bet pēc tām jau varētu sākt sarunas. Tā intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Andris Sprūds.

“Domāju, ka atslābumu visi grib, tikai tam īsti nav pamata. Nav tik vienkārši apsēsties pie galda un vienoties, ja mēs esam atšķirīgi, ja uztveram dažādi situāciju, mūsu intereses un situāciju Ukrainas gadījumā,” pauda Sprūds.

Eksperts piebilst, ka spriedze abu valstu attiecībās vēl ir gaidāma, tādējādi attiecību uzlabošanos gaidīt esot bezjēdzīgi.

„Savukārt pēc vēlēšanām varbūt situācija mainīsies. Ja būs jau ievēlēta Angela Merkele, vēlēšanu process Vācijā jau būs noslēdzies, Krievijas informatīvā klātbūtne šajos procesos būs mazinājusies un tanī brīdī pašam Putinam nebūs jāparāda, cik viņš ir spēcīgs līderis, varbūt beidzot varēs sākt sarunāties,” spriež Sprūds.

Jau vēsturiski attiecības starp Baltijas valstīm un Krieviju ir saspringtas un eksperts norāda, ka kopumā gan Krievijas un Rietumu attiecībās “sliktās asinis” nepazudīs, pat ja selektīvi sadarbība notiks, jo ir virkne jautājumu, no kuriem neaizbēgt.

“Būs tāds pusaukstais karš (..) – būs jomas, kurās mēs viens otru nesapratīsim, būs jomas, kurās tomēr kādi mēģinājumi meklēt kopīgu valodu būs,” norādīja Sprūds.

Foto: Falco/https://pixabay.com/en/users/falco-81448/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/