• Tweet

Latgaļu mēli var dzirdēt gan Latvijas televīzijā (LTV), gan radio (LR), bet lībiešiem veltītu raidījumu sabiedriskajos medijos nav.

Gan vieni, gan otri uzskata, ka viņu kultūra un valoda nepietiekami tiek popularizēta, un aicina aizpildīt šo robu. LTV un LR vadība īpašas pārmaiņas nesola, norādot uz finanšu ierobežotību.

Savu satraukumu par to, ka plašsaziņas līdzekļos nav neviena raidījuma, kas būtu veltīts lībiešu valodai un kultūras aktualitātēm, Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā tika spriests par ieguldījumu latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanā, pauda deputāts Dāvis Stalts. Viņš norādīja, ka ir viens no 250 līviem un nepieder vis Latvijas minoritātei, bet pamattautai. Līvi, tāpat kā suiti, vēlētos, lai viņu kultūras telpa tiktu iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un par viņu aktivitātēm uzzinātu visa Latvijas sabiedrība. Kādreiz par to stāstīja radioraidījumā Izstaigāju Līvu zemi, bet to pirms pāris gadiem likvidēja. D. Stalts aicināja LTV un LR kaut reizi mēnesī iekļaut informāciju par lībiešiem ja ne atsevišķa, tad jau esoša raidījuma ietvaros.

Latgaliešus pārstāvošais Valdis Labinskis vērsa uzmanību uz to, ka latgaliešu mēle ir trešā visvairāk lietotā Latvijā, tajā runājot 8% valsts iedzīvotāju, un, ja arī ikdienā to lieto mazāk, nevar teikt, ka tā ir nebūtiska. Diemžēl sabiedriskajos medijos no kopējā satura latgaliski izskan vien 0,8%, bet būtu labi, ja šis apjoms sasniegtu vismaz 2%. LR patlaban latgaliski ir dzirdama Kolna sāta, kā arī daļa no raidījuma Pēcpusdiena. LTV šai Latvijas tautas daļai ir veltīts tikai viens raidījums – Citādi latviskais (kas ir tikai speciāls projekts, nevis pastāvīga pārraide), tāpēc varot teikt, ka LTV nav neko darījusi latgaliskā kopšanai. V. Labinskis atsaucās uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas nosaka – sabiedriskajam pasūtījumam jānodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida un lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju valodas saglabāšana.

VSIA Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis atzina, ka likums paredz daudzas lietas, ko LTV un LR nespēj izpildīt, jo trūkst finansējuma. Piemēram, būtu jānodrošina fondu ierakstu saglabāšana, kam gadā būtu nepieciešami ap 60 000 latu, taču LR varot nodrošināt labi ja dažus tūkstošus no saviem līdzekļiem.

LTV pārstāvis Sergejs Ņesterovs arī pauda, ka sabiedriskajam medijam ir vairāk nekā 20 funkciju, tāpēc būtiski ir noteikt prioritātes un veidot tādus raidījumus, kurus noskatās plašs sabiedrības loks. Citādi latviskā reitingi gan «nav ne tie sliktāki, ne labākie» – raidījumam sekojot līdzi 12–15% no kopējās auditorijas. Viņš norādīja, ka pietiekami daudz informācijas par Latgali izskanot arī citās LTV pārraidēs, tāpēc nevar pārmest intereses trūkumu par šo reģionu. Viņš pieļāva, ka latgaliešiem un lībiešiem veltītos raidījumus vairāk varētu veidot interneta vidē.

Citi runātāji vērsa uzmanību uz to, ka latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids, tāpēc tā nav nosaucama par mazākumtautību. Viņi uzsvēra, ka nebūtu pieļaujama jebkāda vienas tautas daļu pretnostatīšana, prasībās jāievēro samērīgums, neliekot Saeimai izdarīt spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem satura izveidē. Pēdējo gadu laikā ir pietiekami darīts šajā jomā un nevajadzētu pārmest LTV un LR nerūpēšanos par latgaliešiem un līviem.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe