Levits: Bez zinātnes un inovācijām nebūs iespējama ekonomikas transformācija
Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un pārrunāja, kā ekonomikas transformācijas ietvaros tiks veiksmīgāk attīstīta zinātnes pārnese uz ekonomiku un pārkvalifikācijas iespējas nākotnes tirgus vajadzībām. Tāpat tikšanās laikā tika runāts par īpaša likumdošanas ietvara izveidi inovāciju testēšanai, kas atbalstītu straujāku tehnoloģiju attīstību un ieviešanu.
Sarunā liela uzmanība tika pievērsta šobrīd vāji attīstītajai zinātnes pārneses ekosistēmai. Latvijā joprojām ir zemi ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijās, īpaši privātajā sektorā. Valsts prezidents norādīja, ka būtu jāstiprina sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem un jāmazina birokrātiskais slogs, kas apgrūtina un sadārdzina inovāciju ieviešanu. Ekonomikas ministre piekrita, ka šajā jomā ir daudz darāmā.
Valsts prezidents tikšanās laikā pievērsa uzmanību Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas atklātajai vēstulei par nepietiekamo finansējumu nozares attīstībai, kas, viņaprāt, nav samērīgs ar jaunuzņēmumu piesaistītajām investīcijām un kopējo ieguldījumu valsts tēla veidošanā. Ekonomikas ministre apliecināja, ka šo jautājumu centīsies risināt budžeta sarunu ietvaros.
Tāpat Valsts prezidents un ekonomikas ministre pārrunāja cilvēku prasmju un nodarbinātības politiku. Tā ir sadrumstalota bez skaidra pārvaldības modeļa. Kritiskās demogrāfijas situācijas kontekstā tika apspriestas arī nākotnes tendences darba tirgū. Ekonomikas ministre apliecināja, ka vēlas stiprināt sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju Cilvēkkapitāla attīstības padomē, lai risinātu visus aktuālos jautājumus. Tostarp tiktu domāts par cilvēku ar invaliditāti veiksmīgāku iekļaušanu darba tirgū. Šis jautājums nesen tika aktualizēts Valsts prezidenta sarunā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”.
Valsts prezidenta un ministres iepriekšējā tikšanās reizē liela uzmanība tika pievērsta energoefektivitātes palielināšanai mājsaimniecībās. Ekonomikas ministre informēja, ka pēc Valsts prezidenta ieteikuma ir sagatavoti grozījumi likumprojektā, kas vienkāršos iedzīvotāju lēmumu pieņemšanu par mājokļu siltināšanu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk