• Tweet

Neraugoties uz jaunajā zāļu kompensācijas sistēmā konstatētajiem trūkumiem un problēmām, Veselības ministrija (VM) ziņojumā valdībai vēsta, ka tā «sniedza ievērojamus pozitīvus rezultātus, savukārt atsevišķi riska faktori ir novēršami, sadarbojoties valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām».

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka sistēmas ietaupījums no tā, ka pacientiem izraksta vislētākās zāles, līdz šāgada 1. jūlijam ir divi miljoni latu.

No šā gada ieviestā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība paredz: ja pacients kompensācijas ietvaros iepriekš nav saņēmis konkrētai diagnozei paredzētās kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās zāles, ārsts uz īpašās receptes izraksta šai diagnozei paredzēto zāļu vispārīgo nosaukumu, bet farmaceita pienākums ir izsniegt lētākās šim nosaukumam, zāļu formai un stiprumam atbilstošos medikamentus. Taču gada sākumā parādījās ziņas, ka vairāku medikamentu aptiekās nav. Kopumā 2012. gada pirmajā pusgadā NVD, pamatojoties uz Veselības inspekcijas ziņojumiem par kompensējamo zāļu nepieejamību tirgū, ir pieņēmis lēmumus par 24 zāļu svītrošanu no kompensējamo zāļu saraksta.

NVD gada sākumā jau bija izveidojis darba grupu, kas secināja, ka galvenais jaunās sistēmas darbības risks ir nespēja nodrošināt lētāko zāļu pastāvīgu pieejamību tirgū. Darba grupā pārstāvētie zāļu ražotāji un nevalstiskās organizācijas minēja vairākus iemeslus, kāpēc zāles netiek nodrošinātas, piemēram, vairākos gadījumos lētāko kompensējamo zāļu pārdošanas apjomi pieauga ievērojami straujāk, nekā tas bija plānots, un zāļu ražotāji nespēja nodrošināt zāļu piegādi. Bijuši gadījumi, kad references zāļu nepieciešamo daudzumu ražotājs ir saplānojis pareizi un atbilstoši Latvijas tirgum, bet lieltirgotava, nopērkot tās no ražotāja, pārdod tās tālāk paralēlajam eksportam uz citām valstīm, jo Latvijā ir noteiktas zemākas cenas kompensējamām zālēm.

Pēc gandrīz pusgadu ilgām diskusijām VM ir sagatavojusi grozījumus, lai aptiekā, ja tā ir sniegusi Veselības inspekcijai informāciju par lētāko zāļu nepieejamību, farmaceits var izsniegt pacientam nākamās lētākās zāles vai medicīnisko ierīci.

Šāgada divos mēnešos no 929 424 apkalpotajām kompensējamām receptēm zāļu vispārīgais nosaukums bija lietots tikai 3226 receptēs jeb 0,34 procentos, taču, kā uzsver VM, tas ir par sešiem procentiem vairāk nekā 2011. gada divos mēnešos. Pacientu skaits, kuriem, izrakstot recepti, lietots zāļu vispārīgais nosaukums, esot dubultojies.

2012. gada piecos mēnešos jauno pirmreizējo pacientu skaits bija 35 993, no tiem lētākās zāles bija saņēmuši 26 253 jeb 73 procenti.

Avots: nra.lv /Inga Paparde