• Tweet

Saistībā ar apcietinājumu politiķis Aivars Lembergs ir vērsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), informēja Lemberga pārstāve, ECT lietu speciāliste, advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva.

Kā zināms, tiesībsargs Juris Jansons ir saņēmis politiķa Aivara Lemberga pārstāves zvērinātas advokātes Ineses Nikuļcevas 2021. gada 8. aprīļa iesniegumu par apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu uz pirmās instances tiesas saīsinātā sprieduma pamata un pārsūdzības iespēju nenodrošināšanu. Tiesībsargs konstatējis, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā neietvēra nekādu motivāciju, tādējādi pārkāpjot Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu.

Plašāk komentējot Jansona atzinumu, Nikuļceva “Neatkarīgajai” pauda, ka apcietinājumam vienmēr jābūt pamatotam, taču Lemberga gadījumā tā tas nav bijis.

“Atzinumā ir teikts, ka ir pārkāptas personas tiesības uz brīvību. Tur ir teikts, ka tādā veidā apcietināt nedrīkstēja. Tiesībsargs atzinumā galveno uzsvaru liek uz to, ka bija jāsniedz pamatojums. Apcietinājums tika piemērots ar saīsināto spriedumu un tajā par apcietinājumu nebija pilnīgi nekāda pamatojuma. Tā ir galvenā tiesībsarga atzinumā ietvertā doma,” norādīja Nikuļceva.

Pēc viņas teiktā, kamēr nebija publiskots pilnais spriedums, Rīgas apgabaltiesai bija jāreaģē: “No tiesībsarga atzinuma noprotams, ka tiesībsargs ar tiesu ir sazinājies. Tādējādi tiesai acīmredzami bija zināms, ka situācija ar apcietinājumu nav tiesiska. Tajā pašā laikā Rīgas apgabaltiesai no 22. februāra līdz 22. jūnijam, līdz pilnajam spriedumam, no aizstāvības puses visu laiku tika rakstīti dažādi lūgumi sniegt apcietinājuma pamatojumu, pārskatīt drošības līdzekli un tā tālāk. Taču visi šie lūgumi tika noraidīti, sakot – kamēr nav pilnā sprieduma, neko nevar darīt. Tā kā tas acīmredzami bija nepareizi, Rīgas apgabaltiesai bija jāņem vērā cilvēktiesību aspekts, ne tikai Kriminālprocesa likuma normas. Šobrīd situācija ir tāda, ka pamatojums par apcietinājuma piemērošanu ir sniegts pilnajā spriedumā, kurš parādījās 22. jūnijā. Cits jautājums, vai šim pamatojumam var piekrist,” pauda tiesību eksperte.

“Ja nav pamatojuma, persona jau nevar aizstāvēties. Persona nezina, kāpēc šāds drošības līdzeklis tai ir piemērots. Bet aizstāvēties jau nebija nekādu iespēju jebkurā gadījumā. Arī visu laiku rakstot sūdzības un lūgumus, tas ne pie kā nenoveda. Atbilde no Rīgas apgabaltiesas bija tāda, ka neko nevar darīt, jo esot jāgaida pilnais spriedums,” skaidroja advokāte.

Viņa norādīja, ka sūdzība tiesībsargam jau arī bija par šiem diviem apstākļiem. Pirmais, ka piemērotajam drošības līdzeklim nav sniegts pamatojums. Otrais, ka šajos četros mēnešos nav iespējams aizstāvēties: “Dari ko gribi, Rīgas apgabaltiesa tikai atbild – sēdiet un gaidiet pilno spriedumu. Mums šķita, ka tas nav pareizi. Ir jābūt iespējai sūdzēties par apcietinājumu. Tomēr šo mūsu sūdzības daļu tiesībsargs pilnībā neatbalstīja. Viņš vairāk fokusējās uz to, ka, piemērojot drošības līdzekli, trūka tam pamatojuma.”

Viņa atzina, ka saistībā ar apcietinājumu Lembergs jau ir vērsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tāpat zināms, ka Lembergs ir pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piecu gadu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija un 20 000 eiro liels sods.

Foto: F64