Lembergs vēlas, lai apelācijas instances tiesa noslēgtos gada laikā
Mans mērķis ir panākt, lai apelācijas instances tiesa beigtos jau šogad, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs atklāja, ka nevēlas pieļaut, ka prokurori, kā tas notika tiesvedības pirmajā instancē, novilcina krimināllietas izskatīšanu ar nevajadzīgiem simtiem sējumu, ar visādiem nevajadzīgiem materiāliem un lieciniekiem krimināllietā: “Mēs ar advokātiem rūpīgi strādājam, lai apelācijas instancē lūgtu nopratināt pēc iespējas mazāku skaitu liecinieku. Vēlētos panākt, lai apelācijas instances tiesa beigtos jau šogad. Tie ir manas darbības tuvākie mērķi.”
Viņš norādīja uz jau iepriekš pausto, proti, ka pirmās instances tiesa prokuroriem ļāva nopratināt 100 liecinieku. Septiņus lieciniekus prokurori nopratināja divas reizes. No Lemberga puses pieteiktajiem lieciniekiem atļāva pratināt tikai trīs.
“100 pret 3 – tāda ir proporcija. Tas tiek saukts par sacīkstes principu. Kriminālprocesa likumā paredzēts vienādu iespēju princips. Likumā teikts, ka tas jāievēro. Kā tas tiek ievērots dzīvē – paši varat vērtēt: 100 pret 3. Vai tad tā ir sacīkste ar vienādiem nosacījumiem?” komentēja politiķis.
“Apelācijas instancei mēs, protams, lūdzām ļaut nopratināt iepriekš nepratinātos lieciniekus, taču starp viņiem ir daudzi ārzemnieki, un viņi jāuzaicina liecināt ar tiesiskās palīdzības lūgumu. Viņi var procesā piedalīties arī videokonferences režīmā. Bet tas viss ir jāskaņo, un tas prasa milzum daudz laika. Ja tiek pratināti daudzi ārzemnieki, tad tas var ieilgt gadus piecus. Tas galīgi neder. Jautājums – ko darīt? Kad mani apcietināja, man nebija līdzi krimināllietas materiālu. Tie man nebija pieejami gadu. Es biju spiests gatavot aizstāvību bez piekļuves iepriekš sagatavotajiem krimināllietas materiāliem. Tie kopumā veido kādus 800 sējumus, kur ir krimināllietas sējumi, prokuroru debašu runas, atšifrētās liecinieku liecības, analīzes utt. Man nācās gatavot apelācijas sūdzību un papildinājumus bez piekļuves krimināllietas materiāliem. Tāds ir mūsu valsts augstākais demokrātijas sasniegums. Jāaizstāvas bez tiesībām izmantot krimināllietas materiālus. Pēc pirmās instances sprieduma daudz kas ir mainījies. Zudusi nepieciešamība pratināt to vai citu liecinieku. Liecinieku skaits izšķirs, cik ātri vai lēni noritēs tiesas process,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk