Lembergs: VARAM saistībā ar novadu reformu ir sapinusies pati savā “meistarībā”
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ir sapinušies savos argumentos, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, VARAM precizētais likumprojekts nosaka jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu ar 39 pašvaldībām esošo 119 pašvaldību vietā. Tas paredz saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, kā arī izveidot 34 novadus.
“Šobrīd jau izskatās pavisam kuriozi – Jūrmala ir atstāta kā republikas pilsēta, bet viņai pat nav sava novada, un faktiski Jūrmala vēl pavisam nesen bija viens no Rīgas rajoniem,” žurnālistiem skaidroja Lembergs.
“Tagad Liepāja, Daugavpils un Rēzekne būs republikas pilsētas kā līdz šim un attiecīgi tiem pieguļošie novadi būs patstāvīgi, savukārt Ventspils tāda nevar būt un ministrs Pūce, atbildot uz jautājumu “kāpēc?”, norādīja, ka neesot jautājums par Ventspili, ka Ventspils varot attīstīties, bet Ventspils novadā esot par maz cilvēku,” sacīja Lembergs.
Viņš gan uzsvēra, ka, paskatoties statistiku, Līvānu novadā iedzīvotāju skaits ir par 100 mazāks nekā Ventspils novadā. “Tad rodas jautājums, kāpēc Ventspils novads nedrīkst būt atsevišķi, bet Līvānu novadu drīkst? Pie tam, Ventspils novads ir sešas reizes lielāks nekā Līvānu novads. Ko ir vieglāk pārvaldīt? Nelielu novadu vai lielu novadu?” jautāja Lembergs.
“Te valdības vīri sapinās argumentācijā un viss, ko viņi saka, neatbilst statistikai,” norāda Lembergs.
“Tas, ka parādījās vēl 3 republikas pilsētas un arī šis Jūrmalas stāsts, dod mums ļoti labus argumentus tam, ka plānam, lai Ventspils nebūtu pastāvīga pilsēta un tiktu pielīdzināta pagastam, nav ne sociālekonomiski loģiska pamata, un tas neatbilst arī iedzīvotāju interesēm,” uzsvēra Lembergs.
Tāpat viņš minēja, ka viens no argumentiem, kāpēc vajag atdalīt Rēzekni un novadu, ministrijas ieskatā esot tas, ka iedzīvotāju skaits esot būtiski lielāks pilsētā, nekā novadā.
“Bet, ja mēs paskatāmies statistiku, tad Ventspils pilsētā ir 75% iedzīvotāju, bet Ventspils novadā 25%. Rēzeknes pilsētā ir mazāk par pusi, bet vairāk par pusi ir novadā. Līdz ar to sanāk taisni otrādi – Ventspils ir jāsaglabā, bet Rēzekni nedrīkst sadalīt. Līdz ar to viņi ir sapinušies savos argumentos un tas dod labus iemeslus tiesāties,” rezumēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
