Lembergs: VARAM argumenti par novadu reformas pamatojumu neiztur nekādu kritiku
Nav īsti saprotams, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerētā administratīvi teritoriālā reforma neattiecas uz Rīgu un Jūrmalu, ja tās galvenais mērķis ir iedzīvotāju skaita palielināšana, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs uzsvēra, ka novadu reformas ietvaros joprojām nav veikta visaptveroša analīze. “Tajā ziņojumā valdība ir tikai par to, cik pašvaldības daudz tērē, bet nav konkrēta analīze. Tur ir vidējie rādītāji, kas neko neizsaka,” norādīja politiķis.
Pēc Ventspils mēra sacītā, kā vienīgais arguments, kāpēc ir jāapvieno pilsētas un novadi, tiek minēts tas, ka republikas pilsētās ir samazinājies iedzīvotāju skaits un pilsētas vienas pašas nav spējīgas attīstīties. “Tur ir ierakstīts, ka samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc ir jāapvieno pilsētas ar novadiem, bet Rīgai nevienu nepievieno. Par 18% ir samazinājies iedzīvotāju skaits arī Jūrmalā, kas ir Rīgas guļamrajons, bet arī Jūrmalai nevienu novadu nepievieno. Iedzīvotāju skaits samazinās, bet novadu nepievieno. Tie gali neiet kopā,” pauda Lembergs.
Viņš uzsvēra, ka, pēc VARAM ziņojuma, iedzīvotāju skaits samazinās trīs faktoru dēļ.
“Viens ir dabiskais pieaugums. Citiem vārdiem sakot, reformas autori apgalvo, ka, ja apvienos republikas pilsētas un klātesošos novadus, tad pieaugs dzimstība. Sievietes dzemdēs būtiski vairāk bērnu, jo līdz šim viņas gaidīja, kad apvienos pilsētas un novadus. [..] Tātad, sākot no 2022. gada, dzemdību skaits būtiski pieaugs. Un līdz ar to notiks arī dabiskais iedzīvotāju pieaugums,” ironizēja Lembergs.
Tāpat esot minēts, ka samazināsies iedzīvotāju mirstība. “Visi, kas nomira, nomira ātrāk, jo nebija apvienotas pilsētas un novadi. Tas ietekmēja mirstību. Pēc tam, kad apvienos republikas pilsētas un novadus, tad visa tauta dzīvos piecus līdz desmit gadus ilgāk. Mirstība pēkšņi samazināsies, un kopā tas veidos dabisko pieaugumu,” absurdos kritērijus komentēja politiķis.
Tikpat smieklīgs esot arī VARAM kritērijs, ka novadu reformas rezultātā samazināsies aizbraukušo iedzīvotāju skaits. “Tātad cilvēki brauca prom, jo bija robeža starp Ventspils pilsētu un novadu. Tagad tā robeža vairs nebūs, jo būs kopējā robeža. Jo līdz šim bija tik grūti pārvarēt šo robežu starp pilsētu un novadu, ka tas tā tracināja Latvijas iedzīvotājus, ka tie masveidā brauca prom,” turpināja ironizēt Lembergs.
Viņš gan norādīja, ka tagad tā vietā būs jauna problēma – pieaugs iedzīvotāju skaits. “Kur viņi dzīvos? Kas notiks ar skolām? Tā problēma vispār būs katastrofāla. Būtu loģiski, ja valdība piešķirtu līdzekļus, lai šie 700 tūkstoši izbraukušo varētu atgriezties,” norādīja politiķis
“Vienīgā problēma ir tāda, ka Rīgā arī par 30% samazinās iedzīvotāju skaits, bet viņiem tā robeža netiek grozīta. Viņiem kā bija, tā paliek. Tas man īsti nav saprotams. Laikam nav vēlēšanās, lai Rīgā pieaugtu iedzīvotāju skaits,” minēja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
